Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 63 vienumi
Piemēram, ziņu vietnē Jauns.lv kāda raksta virsraksts ir "Eiropas Komisija: ne feisbuks, ne tviteris, ne Google nepilda solījumu apkarot viltus ziņas" (Jauns.lv 01.03.2019, izcēlumi mani), taču pašā rakstā lasāms: "2018.gada rudenī Eiropas Savienība (ES) saskaņoja ar "Facebook", "Twitter" un "Google" brīvprātīgu reglamentu cīņai ar viltus ziņām" (Jauns.lv, 01.03.2019, izcēlumi mani). Īpaši interesants šai ziņā ir raksts "Feisbuks par tevi zina daudz…" žurnāla "Santa" internetversijā.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Izglītība, sociālais slānis, paražas un kopējais kultūras līmenis – šie un daudzi citi faktori kalpoja par iemeslu kritizēt zvērināto tiesu institūtu Krievijas impērijā.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Tomēr terminus tēma un rēma nereti piepilda ar dažādu saturu: 1) tēma ir zināmā informācija, rēma – jaunā, 2) tēma ir mazaāk svarīgā informācija, rēma – svarīgākā informācija, 3) tēma ir ziņojuma izejas punkts, rēma – galvenais ziņojuma saturs.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Aktuālā dalījuma izteikšanas līdzekļi ir daudzveidīgi – pirmkārt, tā ir prosodija, proti, izteikuma uzsvars, intonācija un pauzes, kas gan rakstītā tekstā nav nepārtprotami nosakāmi.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Atkal jāatgriežas pie jau pie minētās sarunas ar Gundegu Repši.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Subfrazālos paskaidrojumus ģgan vieni, gan otri, gan trešie parasti piesaista vienā un tajā pašā veidā – ar domuzīmi.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Tā kā kols nevar nebūt vērsts uz priekšu, uz sekojošo, tas nav izmantojams par izdalītājpieturzīmi: kolus nevar sapārot, lai tādā veidā norādītu, kur beidzas tāds frazāls paskaidrojums, kas neatrodas teikuma beigās.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Pie Billes mammuča vai pie Olgas, kamēr Billes mammucis saslienas un saka: – Zini k0o... – un atkal čemodāns un durvju aizciršana. (Belševica 1995, 98) Kols un domuzīme vai tikai domuzīme: divlīmeņu un vienlīmeņa pieeja paskaidrojumu piesaistē Alternatīvā pieeja, kurā kolu vispār nelieto vai, ja lieto, tad tikai tiešās runas vai uzskaitījumu priekšā, ir plaši izplatīta.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Jāpiebilst, ka Schwarzbach ir vāciski runājuošajā telpā izplatīts hidronīmu un apdzīvoto vietu nosaukums, kā arī pazīstams uzvārds.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Piemēram, „Īsziņu vārdnīcas” (Rīga : Avots, 2002) ievadā teikts: „Īsziņām ir sava gramatika un īpaša etiķete – uzvešanās veids, kas veidojosies ar e-pasta un čata starpniecību, tādēļ īsziņās nelieto lielos burtus – to uzskata par kliegšanu, un citi domās, ka esi varen rupjš!” (ĪV 2002, 6) Tāpēc priekšstats, ka netiķete ir brīvs, alternatīvs jaunās 21. gs. saziņas saziņas veids, kurā nav nekādu noteikumu, ir maldīgs.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Vēstuļu plūsma Korekta adreses izvēle palīdzē regulēt vēstuļu plūsmu.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Taču – neatkarīgi no adresāta – jebkuras vēstules ir stils ir jāpārdomā un jāpielāgo katram individuāli.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Turklāt bez standarta burtu lieluma jāatceras arī standarta burtu formāts (burtveidols) un melnā krāsa, lai saņēmējam nebūtu problēmu vēstuli atvērt, izlasīt un izdrukāt.
9.1. Neuzmanības kļūda;
TIKAI LIELIE BURTI elektroniskajā saziņā nozīmē kliegšanu.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Arī minētais baltu cilšu kaps atrodas vestibilā, kas savieno divas Viļņas Universitātes katedras – Baltistikas katedru un Lietuviešu valodas katedru.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Par priedēķla no- lietošanu pabeigtības nozīmē vietā un nevietā.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Līdzīgu ainu var redzēt arī 1987. gada vārdnīcā (LVV 1987, 192–193), bet LVV (2006) darbības vārdā dramatizēt jau parādās arī ar literatūras procesu nesasistītas darbības skaidrojums, otrā nozīme – ‘pārspīlēt (grūtu situāciju, nepatīkamu notikumu)’ (LVV 2006, 255).
9.1. Neuzmanības kļūda;
Savukārt MLVV vārds dramatizēt ar nozīmi ‘iztēlot (piemēram, situāciju, notikušo) nepamatoti dramatiski’ skaidrots kā vārda pamatnozīmes nianse, turklāt ar norādi uz sarunvalodu; jāpiebilst, ka iepriekšējās vārdnīcās šādas norādes nav bijis. Šajā gadījumā redzams, ka jauna atvasinātā (neterminoloģiskā) nozīme leksikogrāfijā sākotnēji parādās lietvārdā un īpašības vārdā (arī apstākļa vārdā), bet pēc tam turpina aktivizēties un pāriet arī uz darbības vārdu – pavisam piesardzīgi, to iezīmējot ar pārnesto nozīmi, ar sarunvalodas stilistiku, tātad ar ierobežotu lietojuma sfēru.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Publicistikas valoda un morfostilistika.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Atkal neiztiksim bez globālām vai vismaz starptautiskām paralēlēm: apmēram tai pašā laikā Laura ir vispopulārākais vārds arī Somijā un samērā populārs vēl vairākās citās valstīs.. 2005. gadā par līderi starp latviešu meiteņu vārdiem kļūst Marta, 2006. un 2007. – Evelīna, 2008. – vēlreiz Laura, 2009.–2011. – Alise (ja vien starp Alisēm nav iekļautas arī Alisas (Алиса) – vārds, kas jaunākajā laikposmā kļuvis itin populārs Krievijā un līdz ar to varētu būt lietots arī Latvijas krievu ģimaenēs).
9.1. Neuzmanības kļūda;