Tādiomēr īpašvārdi, kas sākas ar X, ir retums.
8. Tekstveide;
|
Arī mūsdienās var sastapt paralēlās formaus vietvārdu atveidē: Alambra un Alhambra. Sakarā ar to, ka izvēle ko atveidot ar h buru un ko nēes variantus, piemēram, Alambra un Alhambra. Tā kā izvēle šajā gadījumā ir diezgan subjektīva un apgrūtina atveides procesu, ir ieteicams pieturēties pie konsekvences šajā jautājumā un neatveidot šo burtu latviskos variantos, izņemot tradicionālās formasvērot konsekvenci un neatveidot šo burtu vispār, izņemot gadījumus, kad šī burta lietošanu nosaka tradīcija.
8. Tekstveide;
|
Tā kā vācu analizētajos raidījumos sinhrona runāšana itin bieži nonācak līdz turbulences fāzei (raidījumā "Hartaberfair" 8 reizes, raidījumā "Maybrit Illner" 4 reizes), kad vajadzēja iejaukties moderatorammoderatoram nepieciešams iejaukties, lai sakārtotu sarunas dalībnieku runāšanas secību, tad sarunas dalībnieki, lai izcīnītu runāšanas tiesības, papildus saviem izteicienkumiem, kuros viņi apliecināja runāšanas vēlmi, izmantoja arī, piemēram, izstieptu rādītājpirkstu krūšu augstumā, lai izcīnītu tiesības runāt (raidījums "Hartaberfair"): Un te nu man ir jāsaka, diskusijā Att. 33. attēls. BL paceļ rādītājpirkstu krūšu augstumā Jāsaka, ka žestikulācija apvienojumā ar skaidri izteikto vēlmi pateikt savu sakāmo un te nu mani ir jāsaka, praktiski vienmēr panācak savu mērķi, moderators reaģēja uz šiem signāliem un drīzumā šiem diskusijuas dalībniekiem piešķīra runātāju lomas. Šajā pašā raidījumā "Hartaberfair" nedaudz vēlāk ir vērojama kultūru atšķirīgāam dod vārdu. Jāpatur prātā, ka dažādās kultūrās žestu izpratne ir atšķirīga.
8. Tekstveide;
|
Tā ir realitāte, un, šādi domājot, mums jāveido savas valsts nākotne, turklāt tāda nākotne, kas nebalstās uz parādu nastu nākamajām paaudzēm.” (A. Bērziņš 18.11.2012.). Redzams, ka iekļaušanas stratēģija konstruē nacionālo garu un pašapziņu visu prezidentu runās, tomēr, A. Bērziņa runās parādās vairāk tieša nekā “netieša” tautas uzruna, jo ir mazāks metaforu, spilgtu īpašības vārdu vai paralēlismu lietojums.) Atsevišķās runās parādās retoriskie jautājumi, kam parasti seko tieša un skaidra atbilde.
8. Tekstveide;
|
Līdz ar to tieši šajā aspektā tika atzīta zvērināto tiesas priekšrocība – iepriekšēja iespaida neesība, uzsākot lietas iztiesāšanu, pat neraugoties uz pēdējiem. Kaut arī zvērināto tiesai raksturīgos “vispārējas inteliģences trūkumus, speciālas erudīcijas trūkumus, nespējua iedziļināties juridiskās finesēs un pierādījumu loģiskās gaitas labirintos, jūtu pārsvarus pār prātu”, tomēr, uzsākot lietas iztiesāšanu, viņiem nav iepriekšēja iespaida.
8. Tekstveide;
|
Latviešu valodai tiek aprobēts plaši izmantots starptautisks standarts Universālās atkarības, kas– UD. Latviešu valoda ir pirmā no baltu valodām, kam tiek veidots šāds plašs resurss. Dalība UD iniciatīvā veicina gan starptautisko sadarbību, gan arī papildina un vēsturiski vairāk anglocentrisko starptautiskoajā datorlingvistikas pētniecības vidi arvidē ļauj izplatīties atziņām par fleksīvasu valodau, kurās air bagātua morfoloģijua, īpatnībām un vajadzībām – latviešu valoda ir pirmā no baltu valodām, kam šāds resurss tiek izveidots.
8. Tekstveide;
|
Sintaktiski marķēts korpuss, kas izmantojams parsētāju apmācībai, ir būtisks šī darba mērķis, tāpēc vērojamaun šis mērķuis saskaņošanās ar UD uzsvaru uz piemērotībulāgojas ar UD nolūku labi derēt ātrai automātiskai marķēšanai.
8. Tekstveide;
|
Lai noskaidrotu, kurš no koda jaukšanas veidiem lietots visbiežāk, katrs komentārs tika iedalīts vienā no iepriekš minētajām kategorijām (sk. 1. tabulu).
8. Tekstveide;
|
Jebkura profesionālā saziņa – gan formālā, gan neformālā (piemēram, profesionālais žargons) – ir uzskatāma par attiecīgā speciālista lingvistisko kapitālu, ka. Termina lingvistiskais kapitāls pamatā ir ekonomikas jēdziens, un visbiežāk parādās valodnieku rakstos. Šo faktu var izskaidrot ar valodnieku centieniem izmantot eto lieto valodnieku rakstos. Ekonomikas terminoloģiju, laia palīdz raksturotu valodu kā nemateriālu aktīvu jeb līdzekli. Tāpēc raksta otrajā daļā skaidrots, kā un ar kādiem valodas līdzekļiem uzņēmēji Rīgā izmanto rakstu valodu publiskajā telpā klientu piesaistīšanai un peļņas gūšanai.
8. Tekstveide;
|
Darbs nevar tikt uzskatīts par pabeigtu, jo uzrakstiskā Rīgaos, afišās, reklāmās Rīgas vizuālais tēls ir mūžam mainīga,s – vecākas rakstu zīmes nomaina jaunākas zīmes.
8. Tekstveide;
|
Tomēr viss nav tik vienkārši, ir arī otrā šī jautājuma otra puse, i. Ir pazīmes, ka zelta laikmets var arī neturpināties mūžīgi, un neviens nav nodrošināts pretpasargāts no toā, ka viņa vārds kādreiz tikstu ierakstīts kenotafā. PVai patiešām pat lietuviešu, vai arī un latviešu valoda?
8. Tekstveide;
|
Vārddarināšanai kā valodnieciskajai nozarei piemērojot jēdzienu „brīvība”, vārda darināšanas brīvība ļauj runātājiem izmantot vārddarināšanas līdzekļu potenciālu un atvasināt vārdus attiecīgā saziņas situācijā.
8. Tekstveide;
|
Piemēram, poļu valodā internacionālie darbības vārdi tiek uztverti kā nepabeigtā veida verbi, un tie ar priedēkļa palīdzību gandrīz automātiski tiek perfektivēti. VispārKopumā poļu valodā perfektivācijēšana notiek aktīvāk nekā krievu valodā (Guiraud-Weber 1998, 74-–76). Pat ja latviešu literārajā valodā nav tendences perfektivēt verbu, pieņemot notiekošo – lai gan pagaidām perifēro – parādību kā tādu, dDomājams, ka pamatverbus būtu vienkāršāk novērtēt par veidamuzskatīt par neitrālajiem jeb bezveida verbiem, kuriem runātājs ar priedēkli viennozīmīgi parāda pabeigtības nozīmi. Arī ar augšāk minētajveida ziņā. Runātājs ar priedēkli šādiem verbiem piemesliem varētu apgalvot, ka teorētiski darbību var uztvert un apzīmēt divos veidos un attiecīgi sniegt ne jau pozitīvu, bet kaut vai neitrālu vērtējumu perfektīvajiem atvasinājumamšķir pabeigtības nozīmi (plašāk sk.
8. Tekstveide;
|
NobBeidzot šo pārspriedumapskatu par vārda bāleliņš lietošanu, jāatzīmē, ka analīzei izvēlētie konteksti parāda šī vārda lietojumu ar ironiski nievīguā, nicinošā, zobgalīguā nokrāsuzīmē.
8. Tekstveide;
|
Lietuviešu inteliģence, izmantojot pretrunas varas lēmumos, un argumentējot, kaus par aizliegumsa attiecināmsšanu tikai uz latīņu-poļu burtiem, panāca, laika no 1876.– gada līdz 1879. gadāam Sanktpēterburgā, Jelgavā un Viļņā vairākos desmitos tūkstošu eksemplāru tiktu oficiāli nodrukātas četras grāmatas un kalendārs (divi no šiem izdevumiem nebija reliģiskā satura).
8. Tekstveide;
|
Te atradīsim Abavas ieleju, Jūrkalnes stāvkrastu, Valmieru, Bīriņu pili, Ziemassvētku kauju vietas un daudz citu mūsu vēsturi un šodienas ainavu veidotājbrīnišķīgu Latvijas objektu.
8. Tekstveide;
|
Tas ir ilgstošs un darbietilpīgs process, kāura efektivitāte ir atkarīga no atbilstošu resursu nodrošinājuma. Nepaļaujoties uz minēto nodrošinājumu, LNS līdz šimLīdz šim LNS ir ierosinājusi un īstenojusi dažāduas pētījumus arī bez zinātniskā atbalsta. Var uzskatīt, ka viens no pirmajiem latviešu NZV pētījumiem ir noticis 1958.– 1962. gadā. Tā rezultātā tika izveidota unaktivitātes un projektus NZV leksikas krājuma veidošanai. Viens no pirmajiem sasniegumiem šajā jomā ir 1962. gadā izdota pirmā vārdnīca.
8. Tekstveide;
|
Pētījuma rezultātā ir izstrādāts mācību līdzeklis (Bethere 2004). Tomēr, to nevar uzskatīt par lingvistisku pētījumu. Galvenokārt tādēļŠeit piebilstams, ka pētījums izstrādāts, izmantojot verbālo un manuālo zīmju gramatisko kategoriju sastatīšanas metodi, ko modernajos lingvistiskajos pētījumos vairs neizmanto.
8. Tekstveide;
|
Tāpat arī šis nelielais salīdzinājums parāda to, cik liela loma latviešu valodas: latviešu valodas vides nodrošināšanā ir ļoti svarīgi, lai latvieši kā dzimtās valodas runātājui latviešu valodasu lietojumam visās ikdienas situācijaās un latviešu valodas labas prasmes tiem, kam tāi tiem, kam latviešu valoda nav dzimtā valoda, nodrošinotbūtu labas latviešu valodas vidiprasmes.
8. Tekstveide;
|
Pēdējā laikā ļoti populāra kļuvusi mašīntulkošana, kas ir ļoti noderīga atbalsta iespēja digitālajā vidē, un pašreiz ir pieejami dažādi rīki automātiskai tekstu tulkošanai. Tomēr šo rīku lietotājiem ir jāapzInterese par šādas tulkošanas iespējām radās jau līdz ar pirmo datoru izveidi, un pirmā mašīntulkošanas programma tika izstrādāta 20. gadsimta 50. gados Džordžtaunas Universitātē ASV (Rudziša 2012, 87). Sākotnēji zinātnieki bija pārliecināsti, ka mašīntulkošanas kvalitāte ir diezgan nepilnīga un ar tās palīdzību var iegūt tikai vispārīgu priekšstatu par tulkojumā pieejamo informāciju, nevis kvalitatīvi iztulkotu materiālu (ļoti drīz cilvēka iesaiste tekstu tulkošanā vairs nebūs vajadzīga, tomēr mašīntulkošanas kvalitāte vēl aizvien nav sasniegusi tādu līmeni, lai pilnībā aizstātu profesionālu tulkotāju, kaut gan pēdējos gados vērojami dažādi inovatīvi risinājumi šai jomā. Izmantojot kādu mašīntulkošanas rīku, lietotājiem ir jāapzinās, ka tulkojums var piedāvāt vispārīgu priekšstatu par tulkojumā pieejamo informāciju, tomēr pagaidām mašīntulkošanas rīki nespēj noformēt pietiekami kvalitatīvu tekstu no semantiskā, stilistiskā un gramatiskā aspekta (sk. 4. attēlsu). 4. attēls.
8. Tekstveide;
|