Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 1307 vienumi
Saskaņā ar Valodniecības pamat terminu skaidrojošās vārdnīcas definīciju: Ī īpašvārds: V ir “vārds vai vārdkopa, kas nosauc vienu objektu, izdalot to no vairākiem pie vienas un tās pašas objektu klases piederīgajiem, piemēram, Āfrika, Zaļenieki, Jānis, Latvijas Republika, Brīvības iela. Īpašvārdus parasti raksta ar lielo sākumburtu. Šajā publikācijā galvenokārt tiks apspriests jautājums parrakstā tiks aplūkota galvenokārt personvārdu un vietvārdu atveidie, jo ar tiem ikdienā jāsaskaras plašam cilvēku lokam, ne tikai valodniekiem, bet arī žurnālistiem, studentiem, juristiem un citu arodu pārstāvjiem.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 3. Vārddarināšana; 4.1. Lietvārds; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Spāņu valodnieks Virhilio Moja (Virgilio Moya) savā monogrāfijā Traducción de nombres propios (tulkojumā: Īpašvārdu atveidegrāmatā “Īpašvārdu atveide” (Traducción de nombres propios) izdara ļoti trāpīgu secinājumu:[..] lielākā daļa kļūdu, kuras satopamas neprofesionālo tulkotāju lokā, ir saistīta ar īpašvārdu atveidi, kas piešķir šim jautājumam vēl lielāku nozīmi.” (Moya, 2000:8,, 8; tulkojums autoramans – A.P.) Par to, kā pareizi atveidot cittautu īpašvārdus latviešu valodā, varētu rakstīt ļoti daudz un gari runāt, jo šis jautājums, nodarbina ir aktuāls ne tikai mūsu prātudienās, bet arī nodarbinājis jau 19. gs. domātāju un rakstnieku prātus.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Senākās normas, kas iekļautas Likumā par vārdu un uzvārdu rakstību dokumentos, sastopamas jau kopš 1927. gada. TŠajā likumā rakstīts: No svešas valodas ņemts vārds un uzvārds rakstāms, kā to izrunā latviešu valodā, pieliekot lokāmam vārdam un uzvārdam attiecīgu galotni. Tāam seko 1938. gadā pieņemtaisie Izglītības ministrijas Pareizrakstības komisijas atzinumi.
1. Tehniskais noformējums; 4. Formveidošana; 6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds; 4.4. Cita vārdšķira;
Taču daudzos valodniekos tšie norādījumi izraisījauši pamatotus iebildumus. Tajā skaitā varam lasītPiemēram, Latvijas PSR ZA Valodas un literatūras institūta rakstu krājuma “Latviešu valodas kultūras jautājumi” 5. laidienā R.varam lasīt Raiņa Remasa rakstu “Spāņu valodas īpašvārdu pareizrakstības normas un praksi salīdzinot” ar diezgan labi argumentētu minēto norādījumu kritiku.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 4.1. Lietvārds; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Divu zinātnieku diskusija norādīja uz aspektiem, kuriem jāpievērš uzmanība.
7.3. Neiederīgs vārds;
Vai mēs šodien varam vadbalstīties pēcuz L.Ceplīša izstrādātajiem Nnoteikumiem?
2.3. Sākumburti; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Viņš norāda uz gadījumiem, kaduros prakse atšķiras no Nnorādījumos minētajiem standartiem, vai arīkuri ir pretrunā ar latviešu valodai raksturīgo izrunu (Remass 1969:, 186-193).
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Ja iespējami divi viena personvārda atveides varianti, izvēlas oriģinālvalodas rakstībai tuvāko variantu. Uz to, ka spāņu valodas skaņas ne vienmēr ir iespējams precīzi atdarināt spāņu valodas skaņas ar latviešu valodas burtiem, norādīja vel Ceplītis unuši gan L. Ceplītis, gan R. Remoass.
1. Tehniskais noformējums; 2.4. Īpašvārdu atveide; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kopš Ceplīša laikiempirmo norādījumu publicēšanas spāņu valodā dažas tendences ir nostiprinājušaās, dažās irbet citas – pazudušas.
1. Tehniskais noformējums; 4. Formveidošana; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tā, piemēram, burtu kopa (jeb digrafs) ll vairāks netiek izrunāts kaā palatāls l [ʎ], bet kaā [ j] skaņa, piemēram, Valladolid [vajadolid], ir nostiprinājusies tendence x burtu x visās pozīcijās izrunāt kā [ks] : Valladolid [vajadolid], piemēram, texto [teksto].
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Diezgan daudz publikāciju ir gan par angļu, gan franču īpašvārdu atveidi gan par franču. Līdz šim v. Vēl arvien aktuāls ir jautājums par spāņu valodu, jo kopš Ceplīša laikpēc jau pieminētajiem noteikumiem nekvienas jaunas netika radītspublikācijas nav. Šī situācija būtu steidzīgami uzlabojama, jo atšķirībā no padomju laikiem un, pateicoties globalizācijai un internetam, atšķirībā no padomju laikiem saskarsme ar spāņu īpašvārdiem ir kļuvusi gandrīz vai ikdienišķa (informācijas un dokumentu plūsma, kultūras sakari, tulkotie darbi, cilvēku migrācija).
3. Vārddarināšana; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
To artikulācija spāņu valodā var atšķirties no līdzīgo burtatbilstošo līdzskaņu izrunas latviešu valodā, taču ne tik ļoti, lai būtu grūtības tos atveidot.
7.3. Neiederīgs vārds;
Burtu z un c atveides principi, kā arī burtu kopas cc, kopš L.Ceplīša laikiem atveides principi nav mainījušies. K, kaut gan R. Remoass savulaik nepiekrita tam, ka spāņu z visos gadījumos jāatveido ar latviešu [s]s, argumentējot ar nepieciešamību tuvināt latvisko formuatveidi oriģinālvalodas grafiskai formkstībai.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 2.4. Īpašvārdu atveide; 6.4. Vārdu secība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Atveidojot tādus īpašvārdus kā Zumarraga, Zamora vai Azorín varētu viņam piekrist un atveidot ar [z]z: Zumarraga, Zamora, Azorins, un tas nekādi neapgrūtinātu nekādā veidā izrunu latviešu valodā.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Un pats galvenais ir tas, ka spāņu valodā šo burtu visās pozīcijās izrunā vai kaā [s] vai kaā [Ɵ]. Ņemot vērā, ka pieturamies pievērojam vārdu atveides fonētiskāo principau un jāievēro arī vienveidības princips, ir ieteicams palikt pie L. Ceplīša varianta un atveidot toz ar [s]s visās pozīcijās.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Aplūkojot dažādovairāku semantikas rīku rezultātus, tika secināts, ka dažādiem semantikas uzdevumiem piemērotākieās atkarību formālismireprezentācijas var atšķirties:. Nosaukumto entitāšu atpazīšanai sintaktisko pazīmju izmantošana nedeva manāmu rezultātu precizitātes uzlabojumu, tāpēc ir iespējams to lietot rīku ķēdēsplūsmās (angl. pipeline) pat pirms parsētāja.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Hibrīdajam modelim, kas izmantots l“Latviešu valodas sintaktiski marķētajā korpusā, un UD formālismamodelim ir pietiekami daudz kopīgo elementu, lai būtu iespējams izveidot augstas precizitātes transformāciju vismaz vienā virzienā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Turklāt Pavlo izklausās vairāk pēcdrīzāk līdzinās ukraiņu, ne vis spāņu personvārdam.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tas tiek darīts apzināti, lai norobežotos no šīm darbībām, kā arī koncentrētu adresāta uzmanību uz tekstadarbības objektu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Taču šajā gadījumā ipret šādu principu var iebildumist, jo pastāv tradicionālāsie vārdu artikulēšanas formasizrunas varianti un ir ieteicams tāos noskaidrot.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;