Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 22 vienumi
Latviešu valodniecībā nav daudz pētījumu par lietišķās valodas specifiku – galvenokārt lietišķās valodatās raksturojums ir atrodams galvenokārt stilistikas pētījumos par funkcionālo stilu daudzveidību (sk., piem.ēram, Rozenbergs 1995; Kvašīte 2013) vai arī valodas prakses aprakstos (sk., piem.ēram, Freimane 1993; Krūmiņa, Skujiņa 2002; Skujiņa 2003).
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ja transformētu špārveidotu pēdējo teikuma daļu darāmajā kārtā, veidotos teikums: Neviens īpašnieks nav samaksājis soda naudu.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kārlis Mīlenbahs valodu skatījis kā līdzekli, kas ļauj mums “savas domas cita prātā modināt”, kun tas jau parāda vienu no valodas funkcijām – pārliecināšanu (Druviete 2015, 1).
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pilnveidotajā LVTB modelī tiek lietots vēl viens frāzes veida konstrukciju tips: līdzīgi kā oriģinālajā L. Tenjēra atkarību gramatikā arī šeit tiek šķirta atsevišķa konstrukcija koordinētiem elementiem. Šī konstrukcija LVTB modelī tiek konsekventi lietota gan vienlīdzīgu teikuma locekļu attēlošanai, piemēram, zēns un meitene, gan vairāku neatkarienlīdzīgu teikuma daļu attēlošanai, piemēram, zēns ir mājās, bet meitene iet uz skolu, gan vienlīdzīgu palīgteikumu attēlošanai, piemēram, un zēns ir mājās, jo viņam šorīt bija iesnas un māte atļāva neiet uz skolu.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tiek noskaidrots, kura tekstvienība reprezentē doto virsotni pamata atkarību kokā un kura – paplašinātajā grafā: ja tā ir redukcijas virsotne, tad tiek izdarīta “redukcijas transformācija” – tiek izanalizēti atkarīgie un noteikts, kurš no tiem kļūs par vecāka aizvietotāju pamata atkarību kokā, kā arī tiek izveidota tukšā virsotne paplašinātajam atkarību grafam; ja tā ir frāzes veida konstrukcijas virsotne, tiek izdarīta “frāzes transformācija” – tiek izanalizētas sastāvdaļas, izveidotas UD saikgrafa šķautnes starp tām un noteikts, kura no sastāvdaļām kļūst par šo frāzi reprezentējošā UD koka fragmenta sakni – pamatkokā frāzi reprezentēs attiecīgajai sastāvdaļai atbilstošā (iepriekšējos soļos rekursīvi noteikta) tekstvienība un paplašinātajā grafā – tā pati tekstvienība vai tukšā virsotne, ja tā ir izrādījusies redukcijas virsotne; ja tā ir vienkārša tekstvienības virsotne, tad gan UD pamatkokā, gan paplašinātajā grafā to reprezentē atbilstošā tekstvienība.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Teikuma semantiku (sk. 1. att.ēlu) šajā korpusā attēlo, izmantojot FrameNet un PropBank formālism(Ruppenhofer, 2010) un PropBank (Bonial et al., 2014) modeļus, unbet teksta semantikas attēlošanai izmanto AMR marķējumuabstraktās nozīmes reprezentācijas (angl. abstract meaning representation, AMR) (Banarescu et al., 2013) modeli.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Noslēgumā vēl viena, manuprāt, ļoti svarīga atsauce uz profesores Dainas Nītiņas reiz jau pausto.: „Ja pārāk daudz un bieži sāksim dzirdēt un lasīt kļūdainus, pēc citvalodu parauga veidotus latviešu valodas tekstus, tas var kļūt pat nopietnu lingvistisku izaicinājumu latviešu valodas kvalitātei.” (Nītiņa 2004, 9) Profesore piesauc paviršību, kroplīgus tulkojumus, sagrozītu terminoloģiju, neveiklas teikuma konstrukcijas (turpatsk. iepriekš), un ar visām nule uzskaitītajām negācijām šā raksta autorei nācies sastapties ikdienas darbā, rediģējot mūsu pētnieku un mācībspēku pārsvarā zinātniskos un populārzinātniskos tekstus. Šķiet, ka šīs nebūšanas ir daudz nopietnāks valodas apdraudējums par aizgūto vārdu plūdiem.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Sistēmas labad arī es pret viņuto neiebilstu, bet arī šis līdzskanis visā Latvijā varbūt nekad nav bijirunāts.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Rezultātā Ministru kabineta noteikumu Nr. 296 precizēšana kļuva Centra darbībaspar VVC ilgtermiņa prioritāti.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Grūti izvērtēt ar statistisku precizitāti, bet uz Latgalei domāto grāmatu izdošanu drukas aizliegums atstājis – kun tas varētu būt no pirmā acu uzmetiena pārsteidzoši – relatīvi pat vēl mazāku ietekmi.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
AplādesTā autore tiekas ne tikai ar valodniekiem, bet arī literātiem, žurnālistiem, skolotājiem, sociālo tīklu satura veidotājiem, tulkotājiem, mūziķiem, komunikācijas ekspertiem, politiķiem, ārzemniekiem, kuri runā latviski, un citu profesiju un amatu pārstāvjiem, kuri ikdienā izmanto valodu un interesējas par to.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tā atvēršana notika jau jaunā Valsts prezidenta Egila Levita paspārnērezidentūras laikā.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Savukārt tautas etimoloģijas ceļā varētu būt radušies apdzīvotu vietu nosaukumi Pildā un Nirzā Raibakazi, kas nav vis, iespējams, saistāmi nevis ar ‘raibām kazām’, betkā varētu šķist pēc vietvārda skanējuma, bet gan ar somugriskas cilmes vārdu (sal. igauņu raibakas ‘maita’ (LVV 2013, 46)).
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Par to liecina arī citi vietvārdkonkrētu notikumu ietekmi vietvārda radīšanā liecina nosaukumi, kurus iespējams sastatīt ar hroniku vēsturiskajiem datiem (Stewart 1975, 106) un var droši uzskatīt par konkrētu notikumu (iebrukumu, kauju, dažādu nelaimes gadījumu) liecību glabātājiem.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
To apjauta arī senās tautas, kuru apdzīvoto zemju vietvārdu krājumā ir daudz vairāk atgadījumpar dažādiem notikumiem vēstošu vietvārdu nekā mūsdienu tautu teritorijās.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kopumā šeitajā gadījumā var runāt par izvērsto metaforu (extended metaphor), kuru ierosina metonīmiskas saites.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Apskatot dažādu valodas paveidfunkcionālo paveidu tekstus atsevišķi, redzams, ka visos, izņemot periodiku, biežāk lietotais lietvārds ir kāds cits (lai gan arī gads vairumā gadījumu atrodams saraksta pirmajā pusē), ko nosaka attiecīgā valodas funkcionālā paveida specifika.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Iespējams, ka vēl pēc gadiem 10 šajos vārdos varēsim atteikties no burta o paralēllasījuma šajos vārdosizrunas variantiem.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tomēr lielākā daļa šo īsdarinājumu ar derivatīvajām galotnēm ir palikuši tikai okazionāli atvasinājumi Raiņa darbos un plašāk latviešu valodā nav ieviesušies, kaut strukturāli un semantiski pamatā atbilst attiecīgajam vārddarināšanas modelim.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tas pats sakāms par darbības vārdu pielietot salīdzinājumā ar formvārdu bez priedēkļa – abi nozīmē vienu un to pašu.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;