Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 52 vienumi
Lai pareizi izprastu un piemērotu konvenciju, ir pamats jautāt, kāds saturs piepilda jēdzienu “sieviete” Stambulas konvencijas ietvarosā.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Kā minēts, vardarbība pret sievieti norisinās noteiktā kultūras sistēmā, kura attaisno un pamato vardarbības īstenošanu pret sievieti. Šī iemesla dēļ konvencija sievietes jēdzienu konstruē caur konkrētas kultūras perspektīvu.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Stambulas konvencija faktiski adresēta partriarhālajai varai, lai šīsajā sistēmas ietvarosā imperatīvi noteiktu tās robežas.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Valentīna Skujiņa uzskata, ka lietišķās valodas specifika paredz ciešamās kārtas konstrukciju iesaisti dokumentu tekstveidēos (noteikumos, instrukcijās, sludinājumos u.tml.), jo tādējādi var uzsvērt nepieciešamību veikt kādu darbību noteiktos apstākļos, noteiktā laikā un, neminot darītāju, uzsvērt pagātnē veiktas darbības rezultāta klātesamību tagadnē: darbs ir pabeigts, raksts ir uzrakstīts, tilts ir uzbūvēts, līgums ir noslēgts (un tātad patlaban ir spēkā) (Skujiņa 2003, 64).
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Valoda ir zīmju sistēmas kopums, kas ir raksturīgsa tikai cilvēkam un kas ļauj cilvēkamļauj ne tikai izteikt savas domas, emocijas un jūtas, bet arī izglītot, informēt un uzrunāt citus cilvēkus.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Lai sagatavotu prasības pieteikumu, kā var noprast, tika ieguldīti ievērojami līdzekļi, izraudzīti juristi, meklēta teorētiskā bāze, piesaistīti pašmāju un ārzemju speciālisti būvniecībasā un statistikas jomāsā, vākti dokumenti.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Balansējot informācijas zaudējumus ar lomu komplekta sarežģītību, tiek izveidota šāda lomu kodēšanas sistēma: atkarību šķautņu marķējums tiek papildināts ar prefiksu, kas norāda, vai atkarības neatkarīgais elements oriģinālajā marķējumā ir atkarīgs no tekstvienības (prefikss dep) vai no frāzes tipa konstrukcijas (prefikss phdep); elementam, kas kļūst par frāzes tipa konstrukcijas attēlojošā apakškoka sakni, tiek veidota salikta loma, kas sastāv no: prefiksa, kas norāda, vai attiecīgā konstrukcija oriģinālajā marķējumā ir atkarīga no tekstvienības (prefikss dep) vai no frāzes tipa konstrukcijas (prefikss phdep), un atkarību lomas, kas frāzes tipa konstrukcijai piešķirta oriģinālajā marķējumā; frāzes tipa un elementa lomas frāzē (šī lomas daļa netiek iekļauta gadījumos, ja šim elementam loma, kas izveidojas 1. punktā, ir sintaktiski pieļaujama, arī elementam esot ārpus frāzes); pārējās frāzes sastāvdaļas tiek marķētas ar saliktu lomu, kas sastāv no frāzes tipa un elementa lomas frāzē; informācija par tukšajām virsotnēm, kas attēlo vārdu izlaidumus, tiek atmesta.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Meklēt sinonīmus svešvārdiem var arī vizuālajās mākslasā, dabaszinībuās, ķīmijasā un fizikas ietvarosā, runāt par valodas kultūru var arī sociālajās zinībās, un arī vēstures skolotājs varētu samazināt atzīmi par valodiski ļoti kļūdaini uzrakstītu pārbaudes darbu, jo valodu mācāmies dzīvei, nevis tikai kā konkrētu mācību priekšmetu, kuru aizmirst drīz vien pēc skolas sola atstāšanas.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Runājot par literatūras ietvaru, jāteic, ka gan bērnu, gan jauniešu literatūras jēdziens ir visai relatīvs tieši mērķauditorijas dēļ.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Pienāk brīdis, kad runātājs izvēlas vairs nerunāt senču valodā, tiesa, tas brīdis un momentsā nav sekunde, mēnesis vai gads – valodas nāve parasti ir mērāma paaudzēs.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tūlīt aiz šīs pirmās jeb pamatnozīmes kā otrā nozīme (nevis aiz trešās un ceturtās nozīmes, kas arī ir terminoloģiska rakstura – attiecīgi ‘paraksts paskaidrojums kartei, plānam, attēlam’ un ‘uzraksts uz monētas, medaļas’) dots skaidrojumsa vispārlietojamās leksikas nozīmei – ‘izdomāts, nepatiess stāsts (par ko), izdomājums, nepatiesība’ (LLVV IV 1980, 630).
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Par galvenajiem darba virzieniem tika izvirzīti šādi (Bartkevičs 1990): — nodrošināšana ar latviešu valodas pasniedzēju kadriem; — pieaugušo iedzīvotāju mācīšana; — bērnu, skolu jaunatnes un studentu mācīšana; — mācību metodiskais nodrošinājums; — latviešu valodas lietošana lietvedībā; — materiāli tehniskais nodrošinājums.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Pasakas sākumā nav informatīvā konteksta, kas lasītājam ļautu nojaust, kā attiecīgie vārdi radušies, tāpēc tikai turpinājumā varam saprast, ka, attīstoties puisēna valodai, Tuksaku un Mamoli no Viestura verbālās pasaules pamazām izspiež to īstenieki Prusaks un Kamols. Okazionālismu darināšanāos izmantota fonētiskā substitūcija, kas bieži vērojama pirmsskolas bērnu runā, kad artikulācijas grūtību dēļ viena vai vairākas skaņas tiek aizstātas ar citām vai izlaistas (Markus 2003, 30).
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
No vienas puses, ikdienas saziņā, it īpaši emocionāli sakāpinātās runas situācijās, mēdz gadīties, ka sarunas partneris pārņem iniciatīvu savās rokās un uzsāk runas gājienu, neļaudams otram izteikt domu līdz galam.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Jau pagājušajā gadsimtā veikto pētījumu analīze apliecina, ka jebkuru NZV izteikumu veido atbilstoši noteiktiem gramatikas likumiem sakārtotas manuāloās zīmju rindaes, kas arī pašas sastāv no noteiktiem komponentiem (Klomp 2021; Konrad et al. 2001). Šajā sakarā NZV lietojuma izpētē un raksturojumā ir nošķirami fonoloģijas, morfoloģijas un sintakses aspekti.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Diezgan bieži novēroti arī dažādi viena un tā paša nosaukuma atveides varianti vienaā teksta ietvarosā.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Turklāt vērojama tendence pieaugt latviešu valodas lietošanai t. s. privātajās saziņas jomās, resp., saziņā ar draugiem un ģimenes locekļiem.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Mūsdienās ir grūti iedomāties kādu jomu, kurā netiktu izmantotsa digitalizācijas princips, līdz ar to digitālās iespējas lielā mērā ietekmē sabiedrības sociālo, ekonomisko, politisko dzīvi.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Turklāt to veicināja arī modernās tehnoloģijas, jo digitālā vide piedāvāja iespēju sarunāties ne tikai mutvārdos, bet arī rakstu formā, piemēram, interneta tērzētavās, publicistikas tekstu komentāru sadaļās, neformālajā sarakstē u. tml. Visuzskatāmāk demokratizācijas tendence bija vērojama leksikā, kurā vispirms plašāku lietojumu ieguva sarunvalodas vārdi, piemēram, čau, kreņķi, skāde, forši, pēc tam publiskajā vidē aizvien biežāk sāka parādīties vienkāršrunas vārdi, piemēram, maita, stulbenis, purns, vai vulgārismi, piemēram, dirst, bļin.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Prasme pareizu formu lietošanā pārbaudīta 2020. gada eksāmenā, kur pareizi jāievieto pavēles izteiksmes forma kļūstiet salikta pakārtota teikuma virsteikuma daļā.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;