Spāņu valodnieks Virhilio Moja (Virgilio Moya) savā monogrāfijā Traducción de nombres propios (tulkojumā: Īpašvārdu atveidegrāmatā “Īpašvārdu atveide” (Traducción de nombres propios) izdara ļoti trāpīgu secinājumu: “…[..] lielākā daļa kļūdu, kuras satopamas neprofesionālo tulkotāju lokā, ir saistīta ar īpašvārdu atveidi, kas piešķir šim jautājumam vēl lielāku nozīmi.” (Moya, 2000:8,, 8; tulkojums autoramans – A.P.) Par to, kā pareizi atveidot cittautu īpašvārdus latviešu valodā, varētu rakstīt ļoti daudz un gari runāt, jo šis jautājums, nodarbina ir aktuāls ne tikai mūsu prātudienās, bet arī nodarbinājis jau 19. gs. domātāju un rakstnieku prātus.
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Pirmais, 19. gs. beigās par to rakstījis Juris Alunāns (1853-–1912), kurš arīā galveno izvirzījadams fonētisko atveides principu, kā galveno, atveidojot svešvārdusas nosaka svešu īpašvārdu atveidi tikai ar latviešu alfabētā esošiema burtiem.
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
6.2. Savrupinājumi;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
10.2. Sekundāra: vārdu secība;
|
TikaIr pārskatīti un publicēti krievu un, poļu atveides noteikumi, ungāru īpašvārdu atveides noteikumi;, ungāru, dāņu, norvēģu, zviedru un, somu, (franču –un itāļu), pēdējos gados arī portugāļu, grieķu un citu īpašvārdu atveides ieteikumi.
1. Tehniskais noformējums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Tā, piemēram, burtu kopa (jeb digrafs) ll vairāks netiek izrunāts kaā palatāls l [ʎ], bet kaā [ j] skaņa, piemēram, Valladolid [vajadolid], ir nostiprinājusies tendence x burtu x visās pozīcijās izrunāt kā [ks] : Valladolid [vajadolid], piemēram, texto [teksto].
1. Tehniskais noformējums;
2.1. Vārdu pareizrakstība;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Diezgan daudz publikāciju ir gan par angļu, gan franču īpašvārdu atveidi gan par franču. Līdz šim v. Vēl arvien aktuāls ir jautājums par spāņu valodu, jo kopš Ceplīša laikpēc jau pieminētajiem noteikumiem nekvienas jaunas netika radītspublikācijas nav. Šī situācija būtu steidzīgami uzlabojama, jo atšķirībā no padomju laikiem un, pateicoties globalizācijai un internetam, atšķirībā no padomju laikiem saskarsme ar spāņu īpašvārdiem ir kļuvusi gandrīz vai ikdienišķa (informācijas un dokumentu plūsma, kultūras sakari, tulkotie darbi, cilvēku migrācija).
3. Vārddarināšana;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Burtu z un c atveides principi, kā arī burtu kopas cc, kopš L.Ceplīša laikiem atveides principi nav mainījušies. K, kaut gan R. Remoass savulaik nepiekrita tam, ka spāņu z visos gadījumos jāatveido ar latviešu [s]s, argumentējot ar nepieciešamību tuvināt latvisko formuatveidi oriģinālvalodas grafiskai formkstībai.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
2.4. Īpašvārdu atveide;
6.4. Vārdu secība;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Arī tikaIr ticis reformēts spāņu valodāas alfabēts. T – tajā tagad ir 27 burti un 5 digrafi vai 2 burtu kombinācijas: Spāņu alfabēts: A(a), B(b), C (c), D(d), E (e), F (f), G (g), H (h), I (i), J (j), K (k), L (l), M (m), N (n), Ñ (ñ), O (o), P (p), Q (q), R (r), S (s), T (t), U (u), V (v), W (w), X (x), Y (y), Z (z), D; digrafi vai 2 burtu kombinācijas:ir ch /, ll /, gu /, qu /, rr. Tādu līdzskaņu atveide kā d, f, k, l, m, n, p, r, s ,t, t atveide sakrīt ar analoģiskiem līdzskaņiem, tātad arī burtiem latviešu valodā.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
2.3. Sākumburti;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Un pats galvenais ir tas, ka spāņu valodā šo burtu visās pozīcijās izrunā vai kaā [s] vai kaā [Ɵ]. Ņemot vērā, ka pieturamies pievērojam vārdu atveides fonētiskāo principau un jāievēro arī vienveidības princips, ir ieteicams palikt pie L. Ceplīša varianta un atveidot toz ar [s]s visās pozīcijās.
1. Tehniskais noformējums;
2.1. Vārdu pareizrakstība;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Departamentā kopā strādā 10 darbinieki. Bet iIr arī 11 ārštata tulkotāji un redaktori, kas, pamatojoties uz Vispārīgās vienošanās līgumau Nr. 1-2.1/1 “Tulkošanas pakalpojumu nodrošināšana Tieslietu ministrijai un Valsts valodas centram” (iepirkuma identifikācijas Nr. TM 2018/31)” (TM 2019), sniedz ārpakalpojumus 24 mēnešus kopš minētā līguma parakstīšanas brīža.
7.1. Liekvārdība;
|
Savukārt, ja pieļautās kļūdas ir būtiskas vai to ir daudz, tulkotājam tiek lūgts tulkojumu uzlabot, līdz novērstas visas norādītās kļūdas, trūkumi un nepilnības.
7.1. Liekvārdība;
|
Zvērināts advokāts Mārcis Krūmiņš, uzsverot, ka viņa komentāru ietvaros nav iespējas apskatīt visus samilzušos jautājumus, norādīja uz dažām neskaidrībām ĒTiesnešu ētikas komisijas viedoklī un aicināja turpināt diskusiju.
2.3. Sākumburti;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Kā teicis A. Veisbergs, nereti aizguvums ir laba alternatīva gariem pašcilmes veidojumiem (skat. Veisbergs 2007, 138).
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
|
Kā spilgts piemērs minamas neatkarības dienu runas, kurās prezidents atgādina tautai par tās morālajām un simboliskajām vērtībām, par tās pagātnes mācībām un nākotnes cerībām, kā arī par to, kas tai kopīgs vai atšķirīgs arno citām tautām.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Secinājumi: Ciešamās kārtas konstrukciju lietojums mūsdienu latviešu valodā paplašinās, un šo konstrukciju izvēle ir saistāma ar noteiktiem gramatiskiem un stilistiskiem faktoriem: lietišķajā jomā informatīvais uzsvars bieži tiek likts uz darbības objektu, kā arī uz rezulsaziņā darbības objekts un darbības rezultāts bieži ir svarīgāks par darbības darītātju, un ciešamā kārta palīdz to organizēt gramatiski un semantiskiļauj to īstenot; ciešamās kārtas konstrukcijas, kļūstot par klišejām, lietišķajos tekstos standartizē un atvieglo saziņu lietišķajā tekstveidē; ciešamā kārta palīdz izvairīties no informācijas nevajadzīgas atkārtošanas (piemēram, atkārtoti neminot darbības veicēju); lietišķās tekstveides formāla etiķete pieprasa neitralitāti, formalitātiālumu, bezpersoniskumu, un ciešamās kārtas konstrukcijas palīdz to nodrošināt. Tekstveidē iIr sastopami dažādi gadījumi, kad ciešamāso kārtas konstrukcijasu būtu ieteicams aizstāt ar darāmo kārtu, lai tekst, lai vēstījums būtu skaidrāks un vieglāk uztverams: lietišķos tekstos ar darāmo kārtu aizstājamas pasīva konstrukcijas, kurās iekļauts darbības veicējs (krāsojums nav pasūtītāja pieņemts (labāk – pasūtītājs nav pieņēmis krāsojumu); grozījumu izdarīšana ir pamatota ar šādiem aktiem (labāk – grozījumus pamato šādi akti); persona var būt pārstāvēta ar pilnvarotā pārstāvja starpniecību (labāk – personu var pārstāvēt pilnvarotā persona); viņš tiek piesegts no dzīvokļa īpašnieka puses (labāk – dzīvokļa īpašnieks viņu piesedz)), darāmā kārta lietojama tajos gadījumos, jakad ciešamās kārtas konstrukcijām nav gramatiska vai stilistiska pamatojuma (vai jūs esat ieinteresēts hobijos un vaļaspriekos? (labāk – vai jūs interesē vaļasprieki?); koncerta programmu vadīt aicināts aktieris (labāk – koncerta programmu vadīs aktieris/koncerta programmas vadītājs būs aktieris)), ciešamās kārtas konstrukcijas ir pārāk garas un grūti uztveramas (parasti kopā ar modālajiem vārdiem vai modificētājiem) (datortīkls drīkst tikt izmantots (labāk – datortīklu drīkst izmantot); līgums var tikt grozīts vai papildināts (labāk – līgumu var grozīt vai papildināt); maksa var tikt pārskaitīta (labāk – maksu var pārskaitīt)).
3. Vārddarināšana;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Vējoņa uzrunās, kuras ir vienkāršākas un sabiedrības aptauju datos raksturotas kā “dabiskākas”. Šajās uzrunās tiek radīts iespaids, ka prezidents ir atvērts savu izteikumu diskutēšanai un atvērtamdiskusijām un dialogam.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
|
Taču vislielākā dažāda veida nosaukumu bagātība, kā šķiet, ir sociālo tīklu vietnei "Facebook", kam arī galvenokārt veltīts šis raksts. 2.
7.1. Liekvārdība;
|
Tam jebkurā gadījumā ir jābūt likumdevēja izšķiršanās jautājumam, tālab autors atturēsies no jebkāda veidaiem universālas receptūras izstrādes mēģinājumiem, bet tā vietā piedāvājots ieskatu teju pirms simts gadiem izteiktajos apsvērumos par tamlīdzīga rakstura problemātiku starpkaru Latvijā.
6. Sintakse;
7.1. Liekvārdība;
|
Papildus tam jānorāda, ka atslēgas vārdu “Latvija, mēs, varena, dižena” atkārtojums tekstā netieši liek klausītājam fokusēties uz šiem vārdiem un paturēt tos atmiņā ilgāk, jebproti, tie tiek pārnesti uz ilgtermiņa atmiņu, un šādunoglabāti ilglaicīgajā atmiņā. Šādās parādes runu gadījumās labi izvēlēti atslēgas vārdi iesakņojas kolektīvajā atmiņā, konstruējot nacionālo identitāti.
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Stilu robežu saplūšana varētu būt saistīta arī ar valodas lietotāju demokratizācijas procesiem un stila, valodas kultūras un normu izpratnes pasliktināšanos.
7.1. Liekvārdība;
|
Turklāt – ne tikai saistībā ar diskusiju centrā tolaik esošo jautājumu par šāda institūta formālo iedabu un nespēju nodrošināt elementāru likumību, bet arī (un galvenokārt) ar totāli iedarbināto taupības pasākumu instrumentāriju saistībā araupības pasākumiem pasaules ekonomiskoās dižķibelies laikā.
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|