Iepazīstoties ar viņa darbiem (piemēram, Giļferding 1868, 363–385), jāatzīst, ka viņa zināšanas par tā laika lietuviešu un latviešu tautas uzbūvi, kultūras mantojumu, rakstniecību, pat valodniecības pētījumiem bijušas (un savā ziņā pat no mūsdienu viedokļa ir) modernas: viņš precīzi varēja raksturot lietuviešu un latviešu atšķirības, zināja arī baltkrievu un lietuviešu etnisko zemju robežas (kuras, starp citu, tikai nupat, 19. gs. 50. gados, atklāja Krievijas armijas Ģenerālštābа izlūkdienests (Komzolova 2005, 107–130) 6.6. Dalījums teikumos; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; |