Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 230 vienumi
Jau pirmajā tās ierakstā pausta interese un negatīva attieksme pret jauno vīrusu, izmantojot eifēmismu:. Interesanti, ka nekur nav minēts kā izpaužas saslimšana, no kā rodas.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība;
Spāņu valodnieks Virhilio Moja (Virgilio Moya) savā monogrāfijā Traducción de nombres propios (tulkojumā: Īpašvārdu atveidegrāmatā “Īpašvārdu atveide” (Traducción de nombres propios) izdara ļoti trāpīgu secinājumu: “…[..] lielākā daļa kļūdu, kuras satopamas neprofesionālo tulkotāju lokā, ir saistīta ar īpašvārdu atveidi, kas piešķir šim jautājumam vēl lielāku nozīmi.” (Moya, 2000:8,, 8; tulkojums autoramans – A.P.) Par to, kā pareizi atveidot cittautu īpašvārdus latviešu valodā, varētu rakstīt ļoti daudz un gari runāt, jo šis jautājums, nodarbina ir aktuāls ne tikai mūsu prātudienās, bet arī nodarbinājis jau 19. gs. domātāju un rakstnieku prātus.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pirmais, 19. gs. beigās par to rakstījis Juris Alunāns (1853-–1912), kurš arīā galveno izvirzījadams fonētisko atveides principu, kā galveno, atveidojot svešvārdusas nosaka svešu īpašvārdu atveidi tikai ar latviešu alfabētā esošiema burtiem.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.2. Savrupinājumi; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.2. Sekundāra: vārdu secība;
Iespējams, tas notika franču valodas iespaidā, taču jāatceras, ka personvārds ir daļa no cilvēka identitātes, un jābūt uzmanīgiem, tos atveidojot.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība;
Burtu z un c atveides principi, kā arī burtu kopas cc, kopš L.Ceplīša laikiem atveides principi nav mainījušies. K, kaut gan R. Remoass savulaik nepiekrita tam, ka spāņu z visos gadījumos jāatveido ar latviešu [s]s, argumentējot ar nepieciešamību tuvināt latvisko formuatveidi oriģinālvalodas grafiskai formkstībai.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 2.4. Īpašvārdu atveide; 6.4. Vārdu secība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Arī tikaIr ticis reformēts spāņu valodāas alfabēts. T – tajā tagad ir 27 burti un 5 digrafi vai 2 burtu kombinācijas: Spāņu alfabēts: A(a), B(b), C (c), D(d), E (e), F (f), G (g), H (h), I (i), J (j), K (k), L (l), M (m), N (n), Ñ (ñ), O (o), P (p), Q (q), R (r), S (s), T (t), U (u), V (v), W (w), X (x), Y (y), Z (z), D; digrafi vai 2 burtu kombinācijas:ir ch /, ll /, gu /, qu /, rr. Tādu līdzskaņu atveide kā d, f, k, l, m, n, p, r, s ,t, t atveide sakrīt ar analoģiskiem līdzskaņiem, tātad arī burtiem latviešu valodā.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 2.3. Sākumburti; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Par tādām kļūdām kā izlaisti komati, kam UD nespecificē norādīšanas veidu, tiek ievietoti kodificēti komentāri atbilstošās tekstvienības laukā MISC, kas paredzēts nespecificētas informācijas nodošanai, paredzot, ka. Taču nākotnē šis atainojums var mainīties, ja UD specificē vienotu veidu šādas informācijas norādīšanai.
6.6. Dalījums teikumos;
LNTP ir četras galvenās funkcijas. Portāls ir: terminu datubāze; TK un tās apakškomisiju protokolu, lēmumu u. c. ar TK saistītas informācijas avots; centralizēts Latvijas terminoloģijas jaunumu avots; terminrades platforma.
6.6. Dalījums teikumos;
Tā, piemēram, iepretimatšķirībā no Krievijas impērijas zvērināto tiesu modelim,ļa Latvijā tika rosināta daudz plašāka reglamentācija zvērināto piesēdētāju izvēlei, tostarp izvēlei no politisko partiju piederīgo skaita pašvaldībās. Šāds uzskats gan arī tika kritizēts, jo tādā gadījumā zvērināto sastāvs tiktu veidots pēc viena kritērija – vai personai ir partijas biedra kartes esības.
5.2. Lieka pieturzīme; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Verbālajā līmenī tas izpaužas kā runātāja pārtraukšana, vienlaicīga runāšana, cita raidījuma dalībnieka aizvainošana utt., un tas viss, lai celtu raidījuma reitingus, jo, kā rāda vācu pētījumi, tieši tas ir tas, kas skatītājus piesaista visvairāk (Fahr 2009).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība;
Visa teksta pārrakstīšana var būt ārkārtas risinājums izņēmuma gadījumā, taču tā nedrīkstētu būt norma. J, jo šāda darbošanās gluži vienkārši nav racionāla ne cilvēkresursu, ne finanšu resursu izlietojuma ziņā.
6.6. Dalījums teikumos;
Papildus tam jānorāda, ka atslēgas vārdu “Latvija, mēs, varena, dižena” atkārtojums tekstā netieši liek klausītājam fokusēties uz šiem vārdiem un paturēt tos atmiņā ilgāk, jebproti, tie tiek pārnesti uz ilgtermiņa atmiņu, un šādunoglabāti ilglaicīgajā atmiņā. Šādās parādes runu gadījumās labi izvēlēti atslēgas vārdi iesakņojas kolektīvajā atmiņā, konstruējot nacionālo identitāti.
6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tukšās virsotnes vārdu izlaidumu marķēšanai jeb redukcijas virsotnes tiek apstrādātas šādi. R: redukcijas virsotnes bez atkarīgajām virsotnēm uz UD pārveidotas netiek. R; redukcijas virsotnēm ar atkarīgajām virsotnēm – viens no atkarīgajiem atbilstoši to potenciālajām UD lomām tiek izvēlēts par reducētās vienības aizvietotāju –, šo virsotni pakārto reducētās vienības vecākam, un tai pakārto pārējos reducētās vienības atkarīgos.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.6. Dalījums teikumos;
Zatlera neatkarības runās, kur sastopami arī retoriskie jautājumi, kas principbūtībā ir apgalvojumi jautājuma formā, kas. Tie netiešā veidā liek klausītājam domāt, ka runātājs veido dialogu, un iedziļināties konkrētajā jautājumā, meklējot atbildi, taču faktiski atbilde vai nu tieši seko uzdotajam jautājumam vai ir integrēta tālākā tekstā, tā liekot. Tādējādi klausītājam domāšķiet, ka tasviņš piekrīt teiktajam vai pats ir atbildējis uz uzdoto jautājumu.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tādeējādi nācās secināt, ka, pat: pat ja tiktu atrisinotātas citas mērogojamības problēmas, Čankera tālākai attīstīšanai par plaša pārklājuma praktiski izmantojamu sintakses parsētāju būtu absoljebkurā gadījumā būtiu nepieciešams sintaktiski marķēts korpuss, no kura šādu statistisko informāciju iegūt.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds;
Piemēram, prievārda konstrukcijas veido viens prievārds un viens nomens, un prievārds nosaka to, vai prievārds ir pirms nomena vai pēc – tādi prievārdi kā ap, uz, pār tiek lietoti pirms nomena, bet dēļ, labad – pēc nomena (lai gan ir atsevišķi prievārdi, kam valodas materiālā sastopami lietojumi abās pozīcijās – dēļ, pēc). Šāda x-vārdu izpratne precizē sākotnējā SemTi-Kamola modelī paredzēto x-vārdu ideju: lai gan sākotnējā SemTi-Kamola modelī x-vārdos bija iekļautas arī dažas citas konstrukcijas, piemēram, vienlīdzīgi teikuma locekļi un divdabja teicienu pamatelementi, tomēr sākotnējā SemTi-Kamola modeļa autori uzskatīja, ka visu pieturzīmju iekļaušana x-vārdos neatbilst plānoiecerētajai idejai. Ņemot vērā, ka lLatviešu valodā pieturzīmes ļauj spriest par gramatisko struktūru, tāpēc tika nolemts, ka sintaktiski marķētajā korpusā nepieciešams jāmarķēt arī pieturzīmes, turklāt, ja tas ir iespējams, atainojot pieturzīmju likšanas motivāciju.
6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Turklāt, atsaucoties uz itāļu kriminālprocesa praksi, tika rosināts arī pārņemt ieražu, kas piesēdētājus izraudzītoies no konkrētiem apgabaliem.
6.6. Dalījums teikumos; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Sintaktiski marķētais korpuss, kas publiski pieejams divos formālismos, rada augsnidatu formātos atbilstoši diviem sintaktiskā marķējuma modeļiem, valodas pētījumiem, jo ļauj atlasīt latviešu valodas datus pēc sintaktiskiem kritērijiem, kas pirms tam nebija iespējams.
6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds;
Diskurss veido sociālo realitāti, piemēram, politiskais diskurss Latvijas valsts neatkarības laikā veidojis spēcīgu kolektīvo atmiņu un piederības sajūtu “zemei, kurā dzīvojuši mūsu tēvi, un kuru izcīnījuši un atguvuši mūsu tēvu tēvi, un kuru mums ir pienākums sargāt un attīstīt” (president.lv), t. Taču arī sociālā realitāte veido diskursu, jo sabiedrībai aktuālas tēmas un problēmas ieņem vadošgalveno vietu varas diskursosā, kā, piemēram, politiskajā vai mediju diskursā.
4.1. Lietvārds; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds;
Citiem vārdiem -– metafora ir domāšanas procesa sastāvdaļa, kas sarežģītus konceptus skaidro ar jau zināmiem un sabiedrības kolektīvajā domā iesakņotiem jēdzieniem, piemēram, “: No visiem Latvijas novadiem, laukiem un pilsētām plūda ļaužu straumes, lai satecētu kopā sirmās Daugavas krastos un vītu ciešākas savstarpējas draudzības un vienības saites.” (A. Kviesis 31.12.1936.), kur) Šeit Latvijas novadi atspoguļoti kā visas Latvijas upes, kas kopīgi saplūst vienā lielā vienotā veselumā Daugavā, akcentējot tautas vienotību.
1. Tehniskais noformējums; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība;