Kā jau tika iepriekš minēts, ciešamā kārta ir nepieciešama gan gramatisku, gan stilistisku faktoru dēļ, tomēr toās lietojumu nevajadzētu pārspīlēt, lai neapgrūtinātu teksta izpratni.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
GanPar funkcionālo, ga un emocionāli ekspresīvo stilu gadījumā kā galvenie stilus šķirošie raksturīgākajiem diferencētājelementiem tiek minēuzskatīti dažādi leksikas līmeslāņi, mākslinieciskās un emocionālās izteiksmes līdzekļi, kā arī atšķirīgi teksta uzbūves principi.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Visi augstākiepriekš minētie lingvistiskie paņēmieni ir ļoti spēcīgi rosina emocijuas un rīcību veicināšanaiveicina rīcību, un atkarībā no to lietojuma mērķa var sasniegt plašu ietekmes zonu.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
VVK atkal rosina veikt āja analizpēti par mazākumtautību skolās realizētajiemos izglītības modeļiemus. 2017. gadā KomisijaVVK tikās ar Nacionālās enciklopēdijas galvenaiso redaktoru Valteru Ščerbinski, apsprieda enciklopēdijas tapšanas gaitu, darba metodiku, redakcijas struktūru un funkcijas, kā arī pārraudzības un finansēšanas problemātiku.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Luterticīgajos apgabalos augšzemnieku dialekts vēl bija dzīvs un samērā stabils līdz laikam, kad pirms Otrā pasaules kara līdz ar skolu sistēmas attīstību un literārās valodas izplatības veicināšanu latviešu literārās valodas etalons kļuva visaptverošspārlietojama.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Latviešu valodā darbības vārdus teikumā ir iespējams noformēvar būt darāmajā vai ciešamajā kārtā, kas izriet no kontekstuālās nepieciešamības uzsvērt darbības subjektu (darbības veicēju) vai darbības objektu.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Pēc 1991. gada šī darbaspēka migrācijas plūsma ir sarukusi, savukārt pēc iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā darba meklējumos ārpus Latvijas ir izbraukusi liela daļa izglītoto ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kam itostarp ar labasām latviešu valodas un citu valodu zināšanasām.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|