Neverbālā līmenī bija raksturīga aktīva žestikulācija ar rokām, lai aizstāvētu vai iegūtu runāšanas tiesības.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Analizētajos latviešu raidījumos nebijav vērojams runātāju plašs skaļuma diapazons un frāzes, kuras liecinātu par diskusijas dalībnieku vēlmi pabeigt savu izteikumu gadījumos, kad viņiem šāda iespēja bijair atņemta.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Vācu raidījumos verbālās komunikācijas līmenī bija raksturīga bieža un ilga sinhrona runāšana, turklāt paši eksperti neizrādīja iniciatīvu šo sinhrono runāšanu izbeigt.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Piemēra pirmajā teikumā ir lietota darāmā kārta, kurā ir nosaukts darbības veicējs SIA „XXX” un darbības objekts YY, savukārt otrajā teikumā strukturāli līdzīgau informācijau ir iekļautzsaka ciešamās kārtas konstrukcijā, lai atkārtoti nebūtu jāmin darbības veicējs un uzmanība tiktu koncentrēta uz objektua.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Tādā veidā var tikttiek gan veidota, gan atspoguļota ne tikai kāda cilvēka individuālā identitāte, bet arī mazāku grupu identitāte un arī nacionālā identitāte.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Savukārt jau izraudzītais piesēdētāja kandidāts būtu nozvērināms pie tiesas priekšsēdētājazvērētu, nolasot zvēresta formulu: “Es zvēru, ka katrā lietā, kurā mani izvēlēs par zvērināto piesēdētāju, es visiem saviem spēkiem centīšos apsvērt visus lietas apstākļus, kā tos, kuri runā apsūdzētam par ļaunu, tā arī to, kuri runā viņam par labu, un saskaņā ar to, ko redzēšu un dzirdēšu tiesas sēdē, nodošu savu balsi pēc pilnas taisnības un savas sirdsapziņas, neattaisnodams vainīgo un nenosodīdams nevainīgo, apzinādamies, ka man par to visu jāatbild likuma priekšā.” Zvērināto tiesu iekārtas ieviešanas fundamentālākais jautājums bija saistīts ar zvērināto piesēdētāju izvēlēšanas kārtību: pirmkārt, nosakot kritērijus personām, kas vispār varētu būt zvērinātie piesēdētāji, un, otrkārt, sagatavojot sarakstu ar konkrētu piesēdētāju skaitu.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Daži veiksmīgi piemēri ir, un labi, ka tā (zināmākie laikam būsbūtu vaļasprieks, dators un zīmols).
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Un, kad būsi apskatīsjies, pie reizes paskaties, kā kopš 19. gs. ir mainījusies segmentu izruna, leksika, morfoloģiskā un sintaktiskā sistēma. Un, jJa Tev ļoti nepatīk tas, kas pa šiem 200 gadiem (vai vismaz pēdējiem 70) noticis latviešu valodā, atklāti deklarē, ka Tavs interešu objekts ir latviešu valoda līdz 1940. gadam!
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Ir nācies saskarties ar dažiem reāliem gadījumiem, kad tika “„noķerts” lietuviešu valodas un lietuviešu identitātes nāves fakts.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Pie portāla uzlabošanas pastāvīgi strādā projektā iesaistītās puses, apkopojot novērotās nepilnības, labojot kļūdas, domājot par portāla attīstību īstermiņā un ilgtermiņā. Ir sSvarīgi stiprināt dažādu pušu sadarbību, lai pilnībā realizētu portāla sniegto funkciju potenciālu.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Latvijas mākslas skolu audzēkņi bija veidojuši izstādi 100 grāmatzīmes Latvijai (sk. 19. attēlu), kas bijusi apskatāma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Tās risinājums varētu būrisināt gan Latvijā sastopamo zīmju valodas dialektu lingvistiska izpēte, gan socioloģiski pētījumi par valstī dzīvojošo nedzirdīgo cilvēku kopienu un tai piederīgo cilvēku priekšstatiem par savu komunikācijas līdzekli.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
VVK tika arī apspriests sabiedrībā un politikā aktuālais latgaliešu valodas statusa jautājums, latviešu valodas apmācība diasporā, latviski raidošo mediju pieejamība pierobežas zonā un jaunā izglītības standarta ietekme uz latviešu valodas apguvi, tika diskutēts par izglītības satura un kompetenču reformas ietekmi uz latviešu valodas mācību procesu, eksāmenu rezultātiem dažādās klašu grupās gan mazākumtautību skolās, gan skolās, kurās mācības notiek latviešu valodā.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Uzvārds Laizāns (90) ir bijis viens no izplatītākajiem latgaliešu uzvārdiem, kas bijis koncentrēts plašā apgabalā Latgales vidienē (Mežs 2017, 168, 313).
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Cik pamatota bijausi atteikšanās no A. Auziņa piedāvātās pēdiņu variēšanas, tāpat atvērējvienpēdiņas formas, varētu pētīt un apspriest atsevišķi.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Tāpat latviešu televīzijas raidījuma dalībnieki reizēs, kad izveidojāas sinhrona runāšana, beidza savu sakāmo neatkarīgi no tā, vai doma bijair vai nebijav pateikta līdz galam.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Analizētajos latviešu raidījumos nebijav vērojams runātāju plašs skaļuma diapazons un frāzes, kuras liecinātu par diskusijas dalībnieku vēlmi pabeigt savu izteikumu gadījumos, kad viņiem šāda iespēja bijair atņemta.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Minētais pētījums neav bijais sociolingvistisks (nebijaav bijusi paredzēta izsmeļoša lingvistiskās situācijas izpēte), teicējus tika mēģināts izvēlētiejās tikai pēc konkrētiem kritērijiem (vietējais, prot runāt izloksnē).
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Pēc vietējās vēstures zinātāju vārdiem, šajā apvidū ir bijuši ciemi ar dažādu ticību un tautību pārstāvjiem: katoliskie Ļovāni, Leišupi, Auzāni, luterticīgo apdzīvotie Ūdri, Kļaviņi, Slīpie, Mežamuiža, Galvāni, Daugavas Ķiķaukas, Ezerķiķaukas, jauktie Rudzāti, Masāni, vecticībnieku Podvinka, Urbāni, Landzāni, Bisenieki, Cucuļi, jauktās Poļakas.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Ir neiespējami aptvert neaptveramo, tāpēc vēsturiskajā apskatā uzmanība tiks pievērsta tām tradīcijām, par kurām izdevās iegūt plašākas liecības.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|