Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 72 vienumi
Domāju, ka atveides variants Granāda irbūtu tuvāks latviešu valodas izrunai nekā Granada.
6.5. Izteicēja izveide;
Interesanti ir tas, ka šo kustību nepavadīja nekāds izteikums, bet gan tikai aizpildīta pauze ar garo patskani ē.
6.5. Izteicēja izveide;
Situācijās, kad moderators regulāro raidījuma viesi pārtrauca, viņš neizrādīja neapmierinātību un nemēģināja runāto tekstu turpināt.
6.5. Izteicēja izveide;
Tāpat latviešu televīzijas raidījuma dalībnieki reizēs, kad izveidojāas sinhrona runāšana, beidza savu sakāmo neatkarīgi no tā, vai doma bijair vai nebijav pateikta līdz galam.
6.5. Izteicēja izveide;
Analizējot vācu raidījumu uz konfrontāciju orientētos fragmentus verbālajā līmenī, jāmin, ka šeit bija raksturīga bieža un ilga sinhrona runāšana, kura nereti beidzāas ar visu viesu vienlaicīgu runāšanu, kā tas ir redzams 3. piemērā: piemērs, "Hartaberfair" (HaF 48:21-51:43/1,2) 32 KGE: [sie-] 33 BL: [<BIN] ich !
6.5. Izteicēja izveide;
Nereti moderatoram nākas iejaukties turbulences fāzēs.
6.5. Izteicēja izveide;
Lietišķajai valodai ir raksturīga savapiemīt stilistiskā savdabība, kas ļauj to nošķirt no citiem valodas paveidiem.
6.5. Izteicēja izveide;
Ciešamās kārtas konstrukciju vietā reizumis precīzākas un iederīgākas var būtir darāmās kārtas konstrukcijas, kas ļauj tekstā nosaukt darbības veicēju.
6.5. Izteicēja izveide;
Arī “Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums”, kas pieņemts 2010. gadā, runā tikai par Latvijas teritorijā dibinātiem plašsaziņas līdzekļiem vai programmām un pieprasa, lai to nosaukumi atbilstu Valsts valodas likuma prasībām.
6.5. Izteicēja izveide;
Ja divi pirmie retorikas lietojuma veidi var tikir uzskatītāmi par skaidri definētiem, tad divi pēdējie pelnījuši plašāku skaidrojumu, norādot, ka retorika nav diskurss un nav valoda, un arī diskurss nav valoda per se.
6.5. Izteicēja izveide;
Lai gan vārdam manipulācija ir negatīva pieskaņa, šķiet, ka lingvistiskā manipulācija ar klausītāju viņa paša interesēs, nevis runātāja personīgajās interesēs, izmantojot varas pozīciju un nozīmīgu faktu slēpšanu vai apzinātus melus, var tikt skatīta kāir pozitīvs fenomens.
6.5. Izteicēja izveide;
Kārtējā kandidātu saraksta sagatavošana būtu pakārtota vispārējam sarakstam, jo piesēdētāji būtu izraugāmis, atsevišķai komisijai tos lozējot no vispārējā saraksta.
6.5. Izteicēja izveide;
Taču turpinājums parādīja, ka viņi nebija īpaši noskaņoti atspēkot un graut atbildētājas apelācijas sūdzības motīvus, bet gan atkārtot ar paplašinājumiem atkārtoja to savu kopainas zīmējumu, kāds tika sniegts pirmās instances tiesā.
6.5. Izteicēja izveide;
Teikuma struktūras formālie attēlojumi no matemātiskā viedokļa ir grafi, tāpēc turpmāk darbā tiks lietota grafu teorijas terminoloģija.
6.5. Izteicēja izveide;
Taču bīstamākais ir tas, ka arī nākotnē šī tendence turpināsies – latviešu skaits samazināsies gan nepietiekamās dzimstības, gan pārlieku lielās emigrācijas dēļ.
6.5. Izteicēja izveide;
Grūtības rodas praksē, kad teorētiskās nostādnes nepieciešams īstenot.
6.5. Izteicēja izveide;
Lietuvas presē reizēm sastopami izkropļoti Latvijas vietvārdi – tādu rašanās iemeslus var tikai minēt, taču tos atpazīst var tikai tie, kuri zina par reālo notikumu un pazīst Latviju.
6.5. Izteicēja izveide;
Katru vēstuli lasiet tikai vienu reizi, pieņemot lēmumu: izmest, atbildēt vai ielikt arhīvā.
6.5. Izteicēja izveide;
Vēstuli sākam ar uzrunu konkrētajam adresātam.
6.5. Izteicēja izveide;
Rezultātā 1988. gada 29. septembrī Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidijs pieņēma lēmumu, kurā norādīja, ka latviešu valodai piešķirams valsts valodas statuss, ir jāveicina tās vispusīga attīstība un apguve, kā arī līdz 1989. gada 1. janvārim jāizstrādā likumprojekts par latviešu valodas un citu valodu lietojumu.
6.5. Izteicēja izveide;