Domāju, ka atveides variants Granāda 6.5. Izteicēja izveide; |
Interesanti ir tas, ka šo kustību nepavad 6.5. Izteicēja izveide; |
Situācijās, kad moderators regulāro raidījuma viesi pārtrauc 6.5. Izteicēja izveide; |
Tāpat latviešu televīzijas raidījuma dalībnieki reizēs, kad izveidoj 6.5. Izteicēja izveide; |
Analizējot vācu raidījumu uz konfrontāciju orientētos fragmentus verbālajā līmenī, jāmin, ka šeit 6.5. Izteicēja izveide; |
Nereti moderatoram nā 6.5. Izteicēja izveide; |
Lietišķajai valodai 6.5. Izteicēja izveide; |
Ciešamās kārtas konstrukciju vietā reizumis precīzākas un iederīgākas 6.5. Izteicēja izveide; |
Arī “Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums”, kas pieņemts 2010. gadā, runā tikai par Latvijas teritorijā dibinātiem plašsaziņas līdzekļiem vai programmām un pieprasa, lai to nosaukumi atbilstu Valsts valodas likuma prasībām.
6.5. Izteicēja izveide; |
Ja divi pirmie retorikas lietojuma veidi 6.5. Izteicēja izveide; |
Lai gan vārdam manipulācija ir negatīva pieskaņa, šķiet, ka lingvistiskā manipulācija ar klausītāju viņa paša interesēs, nevis runātāja personīgajās interesēs, izmantojot varas pozīciju un nozīmīgu faktu slēpšanu vai apzinātus melus, 6.5. Izteicēja izveide; |
Kārtējā kandidātu saraksta sagatavošana būtu pakārtota vispārējam sarakstam, jo piesēdētāji būtu jāizraugā 6.5. Izteicēja izveide; |
Taču turpinājums parādīja, ka viņi nebija īpaši noskaņoti atspēkot un graut atbildētājas apelācijas sūdzības motīvus, bet 6.5. Izteicēja izveide; |
Teikuma struktūras formālie attēlojumi no matemātiskā viedokļa ir grafi, tāpēc turpmāk darbā 6.5. Izteicēja izveide; |
Taču bīstamākais ir tas, ka arī nākotnē šī tendence turpināsies – latviešu skaits samazināsies gan nepietiek 6.5. Izteicēja izveide; |
Grūtības rodas praksē, kad teorētiskās nostādnes 6.5. Izteicēja izveide; |
Lietuvas presē reizēm sastopami izkropļoti Latvijas vietvārdi – tādu rašanās iemeslus var tikai minēt, taču tos atpazī 6.5. Izteicēja izveide; |
Katru vēstuli lasi 6.5. Izteicēja izveide; |
Vēstuli sāk 6.5. Izteicēja izveide; |
Rezultātā 1988. gada 29. septembrī Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidijs pieņēma lēmumu, kurā norādīja, ka latviešu valodai piešķirams valsts valodas statuss, ir jāveicina tās vispusīga attīstība un apguve, kā arī līdz 1989. gada 1. janvārim jāizstrādā likumprojekts par latviešu valodas un citu valodu lietojumu.
6.5. Izteicēja izveide; |