Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 61 vienumi
Interesanti ir tas, ka šo kustību nepavadīja nekāds izteikums, bet gan tikai aizpildīta pauze ar garo patskani ē.
6.5. Izteicēja izveide;
Situācijās, kad moderators regulāro raidījuma viesi pārtrauca, viņš neizrādīja neapmierinātību un nemēģināja runāto tekstu turpināt.
6.5. Izteicēja izveide;
Tāpat latviešu televīzijas raidījuma dalībnieki reizēs, kad izveidojāas sinhrona runāšana, beidza savu sakāmo neatkarīgi no tā, vai doma bijair vai nebijav pateikta līdz galam.
6.5. Izteicēja izveide;
Analizējot vācu raidījumu uz konfrontāciju orientētos fragmentus verbālajā līmenī, jāmin, ka šeit bija raksturīga bieža un ilga sinhrona runāšana, kura nereti beidzāas ar visu viesu vienlaicīgu runāšanu, kā tas ir redzams 3. piemērā: piemērs, "Hartaberfair" (HaF 48:21-51:43/1,2) 32 KGE: [sie-] 33 BL: [<BIN] ich !
6.5. Izteicēja izveide;
Nereti moderatoram nācākas iejaukties turbulences fāzēs.
6.5. Izteicēja izveide;
Lietišķajai valodai ir raksturīga savapiemīt stilistiskā savdabība, kas ļauj to nošķirt no citiem valodas paveidiem.
6.5. Izteicēja izveide;
Ciešamās kārtas konstrukciju vietā reizumis precīzākas un iederīgākas var būtir darāmās kārtas konstrukcijas, kas ļauj tekstā nosaukt darbības veicēju.
6.5. Izteicēja izveide;
Tomēr mūsdienās ir sastopams tādu pasīva konstrukciju lietojums, kurās iekļnosaukts arī darbības darītājs, turklāt to skaits palielinās, un šī tendence vērojama dažādos valodas paveidos gan mutvārdos, gan rakstveidā.
6.5. Izteicēja izveide;
Arī “Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums”, kas pieņemts 2010. gadā, runā tikai par Latvijas teritorijā dibinātiem plašsaziņas līdzekļiem vai programmām un pieprasa, lai to nosaukumi atbilstu Valsts valodas likuma prasībām.
6.5. Izteicēja izveide;
Ja divi pirmie retorikas lietojuma veidi var tikir uzskatītāmi par skaidri definētiem, tad divi pēdējie pelnījuši plašāku skaidrojumu, norādot, ka retorika nav diskurss un nav valoda, un arī diskurss nav valoda per se.
6.5. Izteicēja izveide;
Lai gan vārdam manipulācija ir negatīva pieskaņa, šķiet, ka lingvistiskā manipulācija ar klausītāju viņa paša interesēs, nevis runātāja personīgajās interesēs, izmantojot varas pozīciju un nozīmīgu faktu slēpšanu vai apzinātus melus, var tikt skatīta kāir pozitīvs fenomens.
6.5. Izteicēja izveide;
Kārtējā kandidātu saraksta sagatavošana būtu pakārtota vispārējam sarakstam, jo piesēdētāji būtu jāizraugāmis, atsevišķai komisijai tos lozējot no vispārējā saraksta.
6.5. Izteicēja izveide;
Taču turpinājums parādīja, ka viņi nebija īpaši noskaņoti atspēkot un graut atbildētājas apelācijas sūdzības motīvus, bet gan atkārtot ar paplašinājumiem atkārtoja to savu kopainas zīmējumu, kāds tika sniegts pirmās instances tiesā.
6.5. Izteicēja izveide;
Teikuma struktūras formālie attēlojumi no matemātiskā viedokļa ir grafi, tāpēc turpmāk darbā tiks lietota grafu teorijas terminoloģija.
6.5. Izteicēja izveide;
Grūtības rodas praksē, kad teorētiskās nostādnes jānepieciešams īstenot.
6.5. Izteicēja izveide;
Lietuvas presē reizēm sastopami izkropļoti Latvijas vietvārdi – tādu rašanās iemeslus var tikai minēt, taču tos atpazīst var tikai tie, kuri zina par reālo notikumu un pazīst Latviju.
6.5. Izteicēja izveide;
Katru vēstuli lasiet tikai vienu reizi, pieņemot lēmumu: izmest, atbildēt vai ielikt arhīvā.
6.5. Izteicēja izveide;
Līdztekus šiem inspektoriem vairākās pašvaldībās (tostarp Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā un Rīgā) darbojaās arī pašvaldību valodas inspektori, kuru galvenais uzdevums darbā ar sabiedrību bija Valodu likuma normu skaidrošana, jo viņiem nebija deleģētas tiesības piemērot administratīvos sodus.
6.5. Izteicēja izveide;
Kad 1987. gadā iznācak Vika dzejoļu grāmata bērniem (Viks 1987), Ojārs Vācietis tās recenzijā norāda, ka darbs mūs aicina uz spēlēšanos ar jēdzieniem, ar pašu valodu, uz spēli, kas ir nopietna un nenopietna, sīkākās un pavisam lielās kategorijās. Šajos vārdos atklājas arī bērnu literatūrā izmantoto okazionālismu mākslinieciskā jēga – tā ir autora spēle ar valodas līdzekļiem, kurā viņš iesaista lasītāju, atklājot valodas brīnišķīgās iespējas un rosinot domāt līdzi.
6.5. Izteicēja izveide;
Nikolaja I laikā no atmiņas bijtika mēģināts dzēst arī Lietuvas vārdu, to nomainot pret nosaukumiem Rietumu, Ziemeļrietumu guberņas, un, balstoties uz Osipa Senkovska un Nikolaja Ustrjalova darbiem, izplatīts priekštats par Lietuvas Lielkņazisti kā krievu valsti (Rietumu Krievzemi), kurā lietuvieši veidojuši minoritāti, līdz ar to viņi ir nolemti pārkrievošanai.
6.5. Izteicēja izveide;