Saskaņā ar “Valodniecības pamat terminu skaidrojošās vārdnīcas” definīciju: Ī īpašvārds: V ir “vārds vai vārdkopa, kas nosauc vienu objektu, izdalot to no vairākiem pie vienas un tās pašas objektu klases piederīgajiem, piemēram, Āfrika, Zaļenieki, Jānis, Latvijas Republika, Brīvības iela. Īpašvārdus parasti raksta ar lielo sākumburtu”. Šajā publikācijā galvenokārt tiks apspriests jautājums parrakstā tiks aplūkota galvenokārt personvārdu un vietvārdu atveidie, jo ar tiem ikdienā jāsaskaras plašam cilvēku lokam, – ne tikai valodniekiem, bet arī žurnālistiem, studentiem, juristiem un citu arodu pārstāvjiem.
1. Tehniskais noformējums;
2.3. Sākumburti;
3. Vārddarināšana;
4.1. Lietvārds;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Taču daudzos valodniekos tšie norādījumi izraisījauši pamatotus iebildumus. Tajā skaitā varam lasītPiemēram, Latvijas PSR ZA Valodas un literatūras institūta rakstu krājuma “Latviešu valodas kultūras jautājumi” 5. laidienā R.varam lasīt Raiņa Remasa rakstu “Spāņu valodas īpašvārdu pareizrakstības normas un praksi salīdzinot” ar diezgan labi argumentētu minēto norādījumu kritiku.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
4.1. Lietvārds;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Jā, tādēļ, ka tie ir vienīgie noteikumi, kuros spāņu īpašvārdu atveide ir strukturēta un aprakstīta spāņu īpašvārdu atveide.
5.2. Lieka pieturzīme;
6.4. Vārdu secība;
|
Nē, tādēļ, ka spāņu valodas izrunā kopš 1961. gada ir notikušas izmaiņas kopš 1961.gada un latviešu valodāun pēc neatkarības atgūšanas tikair izstrādāti jauni normatīvie dokumenti par īpašvārdu atveidi latviešu valodā.
5.2. Lieka pieturzīme;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
|
Ja iespējami divi viena personvārda atveides varianti, izvēlas oriģinālvalodas rakstībai tuvāko variantu.” Uz to, ka spāņu valodas skaņas ne vienmēr ir iespējams precīzi atdarināt spāņu valodas skaņas ar latviešu valodas burtiem, norādīja vel Ceplītis unuši gan L. Ceplītis, gan R. Remoass.
1. Tehniskais noformējums;
2.4. Īpašvārdu atveide;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tā, piemēram, burtu kopa (jeb digrafs) ll vairāks netiek izrunāts kaā palatāls l [ʎ], bet kaā [ j] skaņa, piemēram, Valladolid [vajadolid], ir nostiprinājusies tendence x burtu x visās pozīcijās izrunāt kā [ks] : Valladolid [vajadolid], piemēram, texto [teksto].
1. Tehniskais noformējums;
2.1. Vārdu pareizrakstība;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Diezgan daudz publikāciju ir gan par angļu, gan franču īpašvārdu atveidi gan par franču. Līdz šim v. Vēl arvien aktuāls ir jautājums par spāņu valodu, jo kopš Ceplīša laikpēc jau pieminētajiem noteikumiem nekvienas jaunas netika radītspublikācijas nav. Šī situācija būtu steidzīgami uzlabojama, jo atšķirībā no padomju laikiem un, pateicoties globalizācijai un internetam, atšķirībā no padomju laikiem saskarsme ar spāņu īpašvārdiem ir kļuvusi gandrīz vai ikdienišķa (informācijas un dokumentu plūsma, kultūras sakari, tulkotie darbi, cilvēku migrācija).
3. Vārddarināšana;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Burtu z un c atveides principi, kā arī burtu kopas cc, kopš L.Ceplīša laikiem atveides principi nav mainījušies. K, kaut gan R. Remoass savulaik nepiekrita tam, ka spāņu z visos gadījumos jāatveido ar latviešu [s]s, argumentējot ar nepieciešamību tuvināt latvisko formuatveidi oriģinālvalodas grafiskai formkstībai.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
2.4. Īpašvārdu atveide;
6.4. Vārdu secība;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Atveidojot tādus īpašvārdus kā Zumarraga, Zamora vai Azorín varētu viņam piekrist un atveidot ar [z]z: Zumarraga, Zamora, Azorins, un tas nekādi neapgrūtinātu nekādā veidā izrunu latviešu valodā.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.4. Vārdu secība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Savukārt tādus īpašvārdus kā Patzcuaro, Chavez vai Martinez būtu grūti izrunāt latviski ar [z]izrunāt ar skaņu [z].
6.4. Vārdu secība;
|
Arī tikaIr ticis reformēts spāņu valodāas alfabēts. T – tajā tagad ir 27 burti un 5 digrafi vai 2 burtu kombinācijas: Spāņu alfabēts: A(a), B(b), C (c), D(d), E (e), F (f), G (g), H (h), I (i), J (j), K (k), L (l), M (m), N (n), Ñ (ñ), O (o), P (p), Q (q), R (r), S (s), T (t), U (u), V (v), W (w), X (x), Y (y), Z (z), D; digrafi vai 2 burtu kombinācijas:ir ch /, ll /, gu /, qu /, rr. Tādu līdzskaņu atveide kā d, f, k, l, m, n, p, r, s ,t, t atveide sakrīt ar analoģiskiem līdzskaņiem, tātad arī burtiem latviešu valodā.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
2.3. Sākumburti;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Tādēļ ir pieņemts, ka, latviskojot valsts nosaukumu, izmanto burtu kopu ks- – Meksika –, savukārt galvaspilsētas nosaukumā paliek h burts h – Mehiko pilsēta. Ņemot vērā šo informāciju, ir ieteicams sākotnēji precizēt vietvārda izrunu konkrētajā gadījumā un tad to latviskot, izvēloties burtus ks, s vai h burtus.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.4. Vārdu secība;
|
Lai adekvšo formātiu varētu šo formadekvātui izmantot, tā īpatnības tika nodefinētas PML Schema standartam atbilstošās PML shēmās un tika radīts arī paplašinājuma modulis grafiskajamā redaktoram TrEd paplašinājuma modulis (Pretkalniņa et al., 2011b).
3. Vārddarināšana;
6.1. Saistāmība;
6.4. Vārdu secība;
|
Ja nav norādīts citādi, darba ietvaros metriku vērtības šajā darbā tiek dotas procentos.
6.4. Vārdu secība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Taču pētījumā minētie skaitļi, ka 2017. gada nogalē tiesu sistēmai uzticas pilnīgipilnīgi uzticas tikai 3trīs procenti cilvēku, drīzāk uzticas 36 procenti, bet nemaz vai drīzāk neuzticas 42 procenti, ir patiešām negaidīti slikti.
1. Tehniskais noformējums;
6.4. Vārdu secība;
|
Taču manipulācija būtu arī skatāma arī kā pārliecināšanas forma.
6.4. Vārdu secība;
|
Secinājumi: Ciešamās kārtas konstrukciju lietojums mūsdienu latviešu valodā paplašinās, un šo konstrukciju izvēle ir saistāma ar noteiktiem gramatiskiem un stilistiskiem faktoriem: lietišķajā jomā informatīvais uzsvars bieži tiek likts uz darbības objektu, kā arī uz rezulsaziņā darbības objekts un darbības rezultāts bieži ir svarīgāks par darbības darītātju, un ciešamā kārta palīdz to organizēt gramatiski un semantiskiļauj to īstenot; ciešamās kārtas konstrukcijas, kļūstot par klišejām, lietišķajos tekstos standartizē un atvieglo saziņu lietišķajā tekstveidē; ciešamā kārta palīdz izvairīties no informācijas nevajadzīgas atkārtošanas (piemēram, atkārtoti neminot darbības veicēju); lietišķās tekstveides formāla etiķete pieprasa neitralitāti, formalitātiālumu, bezpersoniskumu, un ciešamās kārtas konstrukcijas palīdz to nodrošināt. Tekstveidē iIr sastopami dažādi gadījumi, kad ciešamāso kārtas konstrukcijasu būtu ieteicams aizstāt ar darāmo kārtu, lai tekst, lai vēstījums būtu skaidrāks un vieglāk uztverams: lietišķos tekstos ar darāmo kārtu aizstājamas pasīva konstrukcijas, kurās iekļauts darbības veicējs (krāsojums nav pasūtītāja pieņemts (labāk – pasūtītājs nav pieņēmis krāsojumu); grozījumu izdarīšana ir pamatota ar šādiem aktiem (labāk – grozījumus pamato šādi akti); persona var būt pārstāvēta ar pilnvarotā pārstāvja starpniecību (labāk – personu var pārstāvēt pilnvarotā persona); viņš tiek piesegts no dzīvokļa īpašnieka puses (labāk – dzīvokļa īpašnieks viņu piesedz)), darāmā kārta lietojama tajos gadījumos, jakad ciešamās kārtas konstrukcijām nav gramatiska vai stilistiska pamatojuma (vai jūs esat ieinteresēts hobijos un vaļaspriekos? (labāk – vai jūs interesē vaļasprieki?); koncerta programmu vadīt aicināts aktieris (labāk – koncerta programmu vadīs aktieris/koncerta programmas vadītājs būs aktieris)), ciešamās kārtas konstrukcijas ir pārāk garas un grūti uztveramas (parasti kopā ar modālajiem vārdiem vai modificētājiem) (datortīkls drīkst tikt izmantots (labāk – datortīklu drīkst izmantot); līgums var tikt grozīts vai papildināts (labāk – līgumu var grozīt vai papildināt); maksa var tikt pārskaitīta (labāk – maksu var pārskaitīt)).
3. Vārddarināšana;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Lai gan Aristoteļa uztverē “rētorika” jeb runas māksla nav manipulēšana ar klausītāju jūtām (Rūmniece, Rotkale 2020, 12) un kādu apslēptu paņēmienu kopums pārliecināšanai, viņš atzīst, ka, lai argumenti būtu pārliecinoši, tiem ir jābūt saistītiem ar klausītāja vērtībām un jāizraisa jūtas (ibid., lai tie būtu pārliecinoši (Rūmniece, Rotkale 2020, 12).
1. Tehniskais noformējums;
6.4. Vārdu secība;
|
Radīta rīku kopa un nepieciešamā infrastruktūra l“Latviešu valodas sintaktiski marķētā korpusa veidošanai” (Latvian Treebank, LVTB) veidošanai vajadzīgā infrastruktūra, t.sk. definēti plašam valodas pārklājumam nepieciešamie paplašinājumi LU MII eksperimentālajamā hibrīdajamā gramatikas modelimļa paplašinājumi.
1. Tehniskais noformējums;
6.1. Saistāmība;
6.4. Vārdu secība;
7.2. Mazvārdība;
10.2. Sekundāra: vārdu secība;
|
Lai padarītu informāciju mazāk tiešu, skaidru un saprotamu, konkrētas diskursīvās grupas var apzināti lietot sarežģītas teikumu struktūras teikumus vai leksiku, tādējādi potenciāli manipulējot ar klausītāju (Van Dijk 2006).
6.4. Vārdu secība;
|