Der atcerēties, ka latviešu valoda pēc tipoloģiskās klasifikācijas pieder pie fleksīvo valodu grupais, proti, gramatiskās nozīmes izsaka galvenokārt ar fleksijām (t.i., ar vārdu galotni un tās locījumulocījumu galotnēm).
6.1. Saistāmība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Postošais karš un rūpniecības sagrāve lika arī desmitiem tūkstošiemu pēdējās dekāsmitgadēs Latvijas pilsētās iebraukušo fabrikas strādnieku atgriezties savā dzimtenē Lietuvā, Polijā vai Krievijā.
6.1. Saistāmība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Lai atklātu determinoloģizācijašos komplicētos procesus valodas praksē, bez leksikogrāfiskā materiāla izmantoti valodas piemēri no plašsaziņas līdzekļiem pēdējo desmit gadu laikā: periodikas izdevumiem (Diena, Ir, Neatkarīgā u. c.), raidošajiem medijiem (lsm.lv, skaties.lv u. c.) un interneta vietnēm (delfi.lv, tvnet.lv, la.lv, jauns.lv u. c.), jo tajos šīs valodas pārmaiņas atklājas visspilgtāk.
6.1. Saistāmība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Taču šiāds stāvoklis varēja būt jau arī pirms drukas aizlieguma – to var izskaidrot arī tāar to, ka ilgstošs un augošs pieprasījums veicina dažādākas piedāvājuma formas.
6.1. Saistāmība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Vismazāk sarunvalodisku norādāmo vietniekvārdu variācijusarunvalodas variantu (šitas un šitais) sastopams blogu tekstos un rakstos publicētajās intervijās.
6.1. Saistāmība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Sastopamai vairkneāki vāciskoie uzvārdui ar paaugstināta reljefa apzīmējumu vācu Berg ‘kalns’.
6.1. Saistāmība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|