Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9 vienumi
Var uzskatīt, ka tajā laikā lietuviešu etniskais areāls abās valstīs piedzīvoja lielāku vai mazāku kultūras uzplaukumu, savus zelta laikus, kurus pat būtu iespējams sastatīt ar mūsdienu situāciju.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
LLVV vārdam drāma ir skaidrotas četras nozīmes: pirmās trīs saistītas ar literatūru, teātri un skatuves uzvedumiem, tātad – terminoloģiju, bet ceturtā nozīme norādīta šādi – ‘ar satricinošiem pārdzīvojumiem saistīts notikums’ (LLVV II 1973, 386). Šis skaidrojums attiecināts arī uz īpašības vārdu dramatisks un apstākļa vārdu dramatiski, bet darbības vārdā dramatizēt aprakstīta tikai viena nozīme – ‘pārstrādāt (parasti epikas daiļdarbu), izveidojot lugu’ (LLVV II 1973, 387), tātad vārdāam dramatizēt norādīta tikai saistība ar terminu drāma.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Piemēram, pa radio reklamējot iespēju iegādāties transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) polisi bankā, vīrietis saka: Agrāk izdzirdot [automašīnas straujas bremzēšanas skaņa], pirmā doma bija – nu tā, nākamo mēnesi varēšu braukt ar sabiedrisko. (LR 1 2013. gada jūlijā) Mutvārdu izteikumā lietotais darbības vārds izdzirdēt ir pārejošs, tāpēc pilnai informācijas nodošanai to būtu nepieciešams papildināt ar lietvārdu akuzatīvā, kas izteiktu objekta nozīmi.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Raksturojot aktuālās NZV pētniecības tendences, britu pētnieki norāda, ka sociālajā vidē ir pieaudzis pieprasījums pēc NZV lietojuma, kas skaidrojams ar lielāku nedzirdīgo cilvēku mobilitāti, iekļaujošas izglītības nodrošinājumu, zīmju valodas tulku izglītības pilnveidi, informācijas tehnoloģiju ieviešanu komunikācijas processaziņā un valodnieku pieaugošāo interesei par universālo gramatiku (Schembri et al. 2018). Šī iemesla dēļ pētniecībā iesaistās attiecīgās jomas zinātnieki, kas nepieder pie nedzirdīgo cilvēku kopienais.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Līdz šim vietniekvārdi lingvistiskajā literatūrā galvenokārt skatīti no standartvalodas jeb literārās valodas normu viedokļa, vērtējot to lietojumu kategorijās vēlams/nevēlams, tomēr, kā min Andra Kalnača, rakstot par norādāmajiem vietniekvārdaiem noteiktā artikula nozīmē, vēlamu vai nevēlamu lietojumu ne vienmēr iespējams skaidri nodalīt (Kalnača 2011, 94).
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Pēc Polijas neatkarības atjaunošanas 1918. gadā, bet īpaši pēc 2. pasaules kara no valsts iestāžu pusdes ideoloģisku apsvērumu dēļ kā uzrunas formu plašāk sāka izmantot apzīmējumu obywatel ‘pilsonis’, obywatelka ‘pilsone’, lai mēģinātu ierobežot biežo pan, pani lietojumu.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Nodrošināt latviešu korpuslingvistikas attīstību, sekmēt latviešu valodas tekstua un runas elektroniskā korpusa izveidi.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Deminutīvi jeb pamazināmās formas ir pierastasi ikdienas saziņā, īpaši tāsie izplatītasi, uzrunājot mazus bērnus.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Varbūt tāpēc vēl arvien tālu aiz Itālijas robežām ne tikai izsmalcinātu, bet arī demokrātisku restorānu un kafejnīcu ēdienu un dzērienu kartēs ir atrodami apzīmējumi, kas, ja ne pēc saturāa, tad pēc nosaukumāa tiek saistīti ar itāļiem un/vai Itāliju.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;