Jāatminas, ka jau 18.–19. gadsimta mijā kriminālprocesa teorētiķi bija formulējuši uzskatu par sabiedrības klātbūtnes elementa nodrošināšanu iztiesāšanā kā garantiju tam: iztiesāšanā jānodrošina sabiedrības klātbūtne, lai garantētu, ka “krimināltiesa [netop par] neapzinīgu un briesmīgu mašīnu”. Lai gan dDažādās jurisdikcijās minētais uzskats ieguva atšķirīgas praktiskās izpausmes formas,praksē izpaudās atšķirīgi, bet arī Latvijā tas bija sastopams kaut vai, p. Piemēram, padomjugan kriminālprocesā un patpadomju laikā, gan tiesu sistēmā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tiesu sistēmas normatīvajā konstrukcijāas izpaudās kā tiesas piesēdētāju institūts, kas nodrošinotāja vismaz netiešu sabiedriskā elementa klātesībuības iesaisti.
6.1. Saistāmība;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|