Lai pilnībā atbildētu uz šo jautājumu, būtu nepieciešama detalizēta runātā teksta satura analīze, taču šajā rakstā uzsvars tiks likts uz runātāju maiņas izpēti. Šajā rakstā tmanība pievērsta runātāju maiņas analīzei. Tiks analizētas tādas kategorijapazīmes kā intonācija, runātā teksta pārklāšanās/nepārklāšanās, pārtraukšana, runāšanas skaļums, runātā teksta daļu atkārtojums u.c. Latviešu valodniecībā trūkst spontānu uz dialogu orientētu mutvārdu tekstu, t.sk. politisko televīzijas raidījumu, lingvistisko pētījumu, izmantojot alternatīvas diskursa analīzes vienības un videoierakstus, bet, k. Kā vienu no nedaudzajiem piemēriem var minēt Maijas Brēdes rakstu "Diskusijas kā informatīvā intonācijas stila žanra fonostilistiskais raksturojums" (2013). Šajā rakstā viņa analizē raidījumu "Sastrēgumstunda", lai noskaidrotu, kad un ar kādu mērķi raidījumu viesi izmanto pauzes, tāpat viņa secina, ka politiskajiem televīzijas raidījumiem ir raksturīgi nepabeigtas teikumu struktūras teikumi un sinhrona runāšana ir raksturīgas politiskajiem televīzijas raidījumiem(Brēde 2013).
6.1. Saistāmība;
6.4. Vārdu secība;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|