Tādēļ atbilstošākais veids, kā ne tikai spriest par valodas jautājumiem, bet arī nonākt pie kāda taustāma rezultāta, ir komisijas izveide, kurā tad uzaicināti noteikti speciālisti vai biedrībām un organizācijām lūgts deleģēt savus pārstāvjus dalībāai tajā. Un lLatviešu valodas vēsturē šādu komisiju bijis ne mazums, dažāmas no tām sekmīgi un ilgāku laiku darbojoties, betušās, citāmas tikai piesakotteikušas savas pretenzijas, bet neav spējotušas (tautas vēstures līkloču dēļ bieži vienkārši neav paspējotušas) nonākt pie kā paliekoša. Šī apkopojuma mērķis ir censties hronoloģiski pēc dibināšanas gada vai aptuvenā darbības sākuma kaut īsumā nosaukt visas komisijas, kādas savulaik tikušas izveidotraksturot visas savulaik izveidotās komisijas, mazāk pieskaroties to veikuma detalizētai analīzei, bet atstājot iespēju interesentiem iepazīties ar nozīmīgākajām publikācijām, ja tādas tapušas, kuras tieši aplūko paveikto vai, retākos gadījumos, atspoguļo darbības principus un pamatnostādnes.
6.1. Saistāmība;
6.2. Savrupinājumi;
6.3. Noliegums;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|