Rakstā izcelti būtiskākie periodi sabiedrības dzīvē saistībā ar Covid-19, katram no tiem sniedzot raksturīgāko valodas parādību aprakstu (tiesa, visu minēto grupu leksika sastopama teju visos izdalītajos periodos), katrai no tām savukārt iespēju robežās norādot datumu, kad tā parādījusies internetā, un/vai kontekstu, ar ko tā saistīta.
5.2. Lieka pieturzīme;
7.1. Liekvārdība;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Jau pirmajā tās ierakstā pausta interese un negatīva attieksme pret jauno vīrusu, izmantojot eifēmismu:. Interesanti, ka nekur nav minēts kā izpaužas saslimšana, no kā rodas.
1. Tehniskais noformējums;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
|
Iespējams, tas notika franču valodas iespaidā, taču jāatceras, ka personvārds ir daļa no cilvēka identitātes, un jābūt uzmanīgiem, tos atveidojot.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.1. Saistāmība;
6.6. Dalījums teikumos;
7.2. Mazvārdība;
|
Saskaņā ar “Valodniecības pamat terminu skaidrojošās vārdnīcas” definīciju: Ī īpašvārds: V ir “vārds vai vārdkopa, kas nosauc vienu objektu, izdalot to no vairākiem pie vienas un tās pašas objektu klases piederīgajiem, piemēram, Āfrika, Zaļenieki, Jānis, Latvijas Republika, Brīvības iela. Īpašvārdus parasti raksta ar lielo sākumburtu”. Šajā publikācijā galvenokārt tiks apspriests jautājums parrakstā tiks aplūkota galvenokārt personvārdu un vietvārdu atveidie, jo ar tiem ikdienā jāsaskaras plašam cilvēku lokam, – ne tikai valodniekiem, bet arī žurnālistiem, studentiem, juristiem un citu arodu pārstāvjiem.
1. Tehniskais noformējums;
2.3. Sākumburti;
3. Vārddarināšana;
4.1. Lietvārds;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Spāņu valodnieks Virhilio Moja (Virgilio Moya) savā monogrāfijā Traducción de nombres propios (tulkojumā: Īpašvārdu atveidegrāmatā “Īpašvārdu atveide” (Traducción de nombres propios) izdara ļoti trāpīgu secinājumu: “…[..] lielākā daļa kļūdu, kuras satopamas neprofesionālo tulkotāju lokā, ir saistīta ar īpašvārdu atveidi, kas piešķir šim jautājumam vēl lielāku nozīmi.” (Moya, 2000:8,, 8; tulkojums autoramans – A.P.) Par to, kā pareizi atveidot cittautu īpašvārdus latviešu valodā, varētu rakstīt ļoti daudz un gari runāt, jo šis jautājums, nodarbina ir aktuāls ne tikai mūsu prātudienās, bet arī nodarbinājis jau 19. gs. domātāju un rakstnieku prātus.
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Pirmais, 19. gs. beigās par to rakstījis Juris Alunāns (1853-–1912), kurš arīā galveno izvirzījadams fonētisko atveides principu, kā galveno, atveidojot svešvārdusas nosaka svešu īpašvārdu atveidi tikai ar latviešu alfabētā esošiema burtiem.
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
6.2. Savrupinājumi;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
10.2. Sekundāra: vārdu secība;
|
Senākās normas, kas iekļautas ‘“Likumā par vārdu un uzvārdu rakstību dokumentos’”, sastopamas jau kopš 1927. gada. TŠajā likumā rakstīts: ‘“No svešas valodas ņemts vārds un uzvārds rakstāms, kā to izrunā latviešu valodā, pieliekot lokāmam vārdam un uzvārdam attiecīgu galotni.’” Tāam seko 1938. gadā pieņemtaisie Izglītības ministrijas Pareizrakstības komisijas atzinumi.
1. Tehniskais noformējums;
6.1. Saistāmība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Ernests Blese 1941. gadā grāmatā ‘“Norādījumi latviešu pareizrakstībā’” iesaka krievu īpašvārdus lokalizēt:, piemēram, Ivans – Jānis, Pjotrs – Pēteris u. tml. Jāpriecājas, ka šis ieteikums neav guvais plašu atsaucību.
1. Tehniskais noformējums;
6.3. Noliegums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
|
Padomju laikos praksē un valodas normās nostiprinājies fonētiskāais atveides princips.
6.1. Saistāmība;
|
Taču daudzos valodniekos tšie norādījumi izraisījauši pamatotus iebildumus. Tajā skaitā varam lasītPiemēram, Latvijas PSR ZA Valodas un literatūras institūta rakstu krājuma “Latviešu valodas kultūras jautājumi” 5. laidienā R.varam lasīt Raiņa Remasa rakstu “Spāņu valodas īpašvārdu pareizrakstības normas un praksi salīdzinot” ar diezgan labi argumentētu minēto norādījumu kritiku.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
4.1. Lietvārds;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Jā, tādēļ, ka tie ir vienīgie noteikumi, kuros spāņu īpašvārdu atveide ir strukturēta un aprakstīta spāņu īpašvārdu atveide.
5.2. Lieka pieturzīme;
6.4. Vārdu secība;
|
Nē, tādēļ, ka spāņu valodas izrunā kopš 1961. gada ir notikušas izmaiņas kopš 1961.gada un latviešu valodāun pēc neatkarības atgūšanas tikair izstrādāti jauni normatīvie dokumenti par īpašvārdu atveidi latviešu valodā.
5.2. Lieka pieturzīme;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
|
Jāmin gan Valsts valodas likumus, gan MK noteikumusi Nr. 114 “Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju”.
1. Tehniskais noformējums;
6.1. Saistāmība;
|
TikaIr pārskatīti un publicēti krievu un, poļu atveides noteikumi, ungāru īpašvārdu atveides noteikumi;, ungāru, dāņu, norvēģu, zviedru un, somu, (franču –un itāļu), pēdējos gados arī portugāļu, grieķu un citu īpašvārdu atveides ieteikumi.
1. Tehniskais noformējums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Diezgan daudz publikāciju ir gan par angļu, gan franču īpašvārdu atveidi gan par franču. Līdz šim v. Vēl arvien aktuāls ir jautājums par spāņu valodu, jo kopš Ceplīša laikpēc jau pieminētajiem noteikumiem nekvienas jaunas netika radītspublikācijas nav. Šī situācija būtu steidzīgami uzlabojama, jo atšķirībā no padomju laikiem un, pateicoties globalizācijai un internetam, atšķirībā no padomju laikiem saskarsme ar spāņu īpašvārdiem ir kļuvusi gandrīz vai ikdienišķa (informācijas un dokumentu plūsma, kultūras sakari, tulkotie darbi, cilvēku migrācija).
3. Vārddarināšana;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Ja iespējami divi viena personvārda atveides varianti, izvēlas oriģinālvalodas rakstībai tuvāko variantu.” Uz to, ka spāņu valodas skaņas ne vienmēr ir iespējams precīzi atdarināt spāņu valodas skaņas ar latviešu valodas burtiem, norādīja vel Ceplītis unuši gan L. Ceplītis, gan R. Remoass.
1. Tehniskais noformējums;
2.4. Īpašvārdu atveide;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Kopš Ceplīša laikiempirmo norādījumu publicēšanas spāņu valodā dažas tendences ir nostiprinājušaās, dažās irbet citas – pazudušas.
1. Tehniskais noformējums;
4.2. Darbības vārds;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tā, piemēram, burtu kopa (jeb digrafs) ll vairāks netiek izrunāts kaā palatāls l [ʎ], bet kaā [ j] skaņa, piemēram, Valladolid [vajadolid], ir nostiprinājusies tendence x burtu x visās pozīcijās izrunāt kā [ks] : Valladolid [vajadolid], piemēram, texto [teksto].
1. Tehniskais noformējums;
2.1. Vārdu pareizrakstība;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Arī tikaIr ticis reformēts spāņu valodāas alfabēts. T – tajā tagad ir 27 burti un 5 digrafi vai 2 burtu kombinācijas: Spāņu alfabēts: A(a), B(b), C (c), D(d), E (e), F (f), G (g), H (h), I (i), J (j), K (k), L (l), M (m), N (n), Ñ (ñ), O (o), P (p), Q (q), R (r), S (s), T (t), U (u), V (v), W (w), X (x), Y (y), Z (z), D; digrafi vai 2 burtu kombinācijas:ir ch /, ll /, gu /, qu /, rr. Tādu līdzskaņu atveide kā d, f, k, l, m, n, p, r, s ,t, t atveide sakrīt ar analoģiskiem līdzskaņiem, tātad arī burtiem latviešu valodā.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
2.3. Sākumburti;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Burtu z un c atveides principi, kā arī burtu kopas cc, kopš L.Ceplīša laikiem atveides principi nav mainījušies. K, kaut gan R. Remoass savulaik nepiekrita tam, ka spāņu z visos gadījumos jāatveido ar latviešu [s]s, argumentējot ar nepieciešamību tuvināt latvisko formuatveidi oriģinālvalodas grafiskai formkstībai.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
2.4. Īpašvārdu atveide;
6.4. Vārdu secība;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|