Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 40 vienumi
Arī R.aimonda Vējoņa runās neparādās spilgti lingvistiskās pārliecināšanas vai manipulācijas līdzekļi, runas drīzāk skatāmas kā dialogs ar tautu, kurā prezidents izsaka savu viedokli vai aicinājumu, un tautas atbilde nav iepriekš noteikta, bet interpretējama.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Nākamais apsvērums bija saistāms ar vecuma cenza robežu noteikšanu, kas – sākotnēji tika piedāvāts to noteikt no 25 līdz 65 gadiem.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Savukārt desmit autoru kopdarbs – dzejoļu krājums „Netikumīgie” – tapis režisores Kristas Burānes dokumentālajai dzejas izrādei (teātrī „Dirty Deal Teatro”), kuras mērķis, kā minēts uz krājuma vāka, ir „radīt 21. gadsimta Latvijas pusaudža portretu dzejas valodā”.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Slimības nosaukumam pievieno tikai vīriešu dzimtes galotni (parasti -s, t. i., kovids/covids, okazionāli arī -us: covidus bumba (T 25.03.); Kovidum kirdikt! (T 31.03.).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Antipreskriptīvisms īpaši populārs ir anglofonajās valstīs, tomēr arī, piemēram., viens no Somijas izcilākajiem valodniekiem Ēmils Nestors Setele (Eemil Nestor Setälä) jau 19. gs. beigās rakstījis, ka valodniekam tikai jāsaprotot valodas likumi, bet neesot jānosoda valodas kļūdas; turpretim kāds cits somu valodnieks, Augusts Ālkvists (August Ahlquist), tajā pašā laikā visai asiem vārdiem pamatojis priekšrakstu nepieciešamību, teikdams, ka valoda nav mēslu čupa, kas aug augumā, lai ko tajā mestu (Lång 1996).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Acīmredzot nav nostiprināta prasme rakstīt pareizi visā darbības vārda formu sistēmā, kur jālieto īsais vai garais patskanis: [a] vai [ā]. DTo droši vien ietekmē arī sarunvaloda publiskajā telpā, kur bieži vien var dzirdēt kļūdas ortoēpijā.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Vitebskas guberņā starp 1865. un 1904. gadu bija aizliegts iespiest un izplatīt grāmatas latviešu valodā latīņu burtiem.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Tikai līdz ar drukas aizlieguma atcelšanu 1904. gadā varēja atsākties arī latgalisko izdevumu publicēšana.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Jau 1903. gadā Pēterburgā notika neliela apspriede par latgaliešu rakstu valodas tālāko attīstību.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Tāpēc jau 1919. gadā Izglītības ministrijas paspārnē izveidoja pirmo terminoloģijas komisiju, kas gan darbojās tikai līdz 1921. gadam, taču apstiprināja vairāk nekā 8000 terminu 20 nozarēs, kas tika apspriesti un pēc tam izdoti atsevišķā „Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcā” (1922).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Līdztekus latviešu rakstu valodai arī „latgaliešu izloksnei” 1921. gadā tika dotas tiesības oficiālai izmantošanai darbvedībā Latgales teritorijā.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Jau 1920. gadā Kurzemi apmeklēja Lauri Ketunens un Oskars Loritss.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Līdz 1926. gadam ar abu zinātnieku rūpēm iznāca kopā piecas šādas grāmatiņas. 1923. gadā nodibināja Lībiešu savienību, par kuras pirmo priekšsēdi kļuva Kārlis Stalte, kas palīdzēja L. Ketunenam viņa vārdnīcas „Livisches Wörterbuch mit grammatischer Einleitung” (1938) sagatavošanā, kā arī pārtulkoja lībiešu valodā Jauno Derību „Ūž testament” (1937, 1942).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Pēc padomju režīma atjaunošanas jau 1946. gadā tika veiktas izmaiņas, atceļot garumzīmes svešvārdos un mīkstinātā ŗ lietošanu.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Pēc Padomju Savienības parauga tūliņ pēc kara tika pārveidota gan izglītības, gan zinātnes sistēma. 1946. gadā nodibināja Latvijas PSR Zinātņu akadēmiju, kurā iekļāva Valodas un literatūras institūtu, kas jau 1945. gadā pie LVU bija izveidots uz agrākās Latviešu valodas krātuves bāzes.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
VLI darbinieki 1966.–1976. gadā sagatavoja „Latviešu valodas biežuma vārdnīcu” četros sējumos (1976. gadā arī Tamāras Jakubaites „Latviešu valodas inversā biežuma vārdnīcu”).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Latviešu literārās valodas leksikogrāfijas jomā īpaši svarīgi ir 1972.–1996. gadā publicētie „Latviešu literārās valodas vārdnīcas” 8 sējumi 10 grāmatās.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Viņi sagatavojuši daudzas monogrāfijas. 1996. gadā iznāca arī A. Lauas vadībā izstrādātā plašā „Latviešu frazeoloģijas vārdnīca”.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Latviešu dialektu pētniecība turpinājās arī VLI, kur jau 1956. gadā bija izveidots Dialektoloģijas un valodas vēstures sektors.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Tikai 1952. gadā sāk izdot ZA „Valodas un literatūras institūta rakstus”, kas ne visai regulāri iznāca līdz 1964. gadam.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;