Arī R 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība; |
Nākamais apsvērums bija saistāms ar vecuma cenza robežu noteikšanu 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība; |
Antipreskriptīvisms īpaši populārs ir anglofonajās valstīs, tomēr arī, piem 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība; |
Acīmredzot nav nostiprināta prasme rakstīt pareizi visā darbības vārda formu sistēmā, kur jālieto īsais vai garais patskanis: [a] vai [ā]. 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība; |
Vitebskas guberņā starp 1865. un 1904. gadu bija aizliegts iespiest un izplatīt grāmatas latviešu valodā latīņu burtiem.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība; |
Jau 1903. gadā Pēterburgā notika neliela apspriede par latgaliešu rakstu valodas tālāko attīstību.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība; |
Līdztekus latviešu rakstu valodai arī „latgaliešu izloksnei” 1921. gadā tika dotas tiesības oficiālai izmantošanai darbvedībā Latgales teritorijā.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība; |
Jau 1920. gadā Kurzemi apmeklēja Lauri Ketunens un Oskars Loritss.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība; |
Līdz 1926. gadam ar abu zinātnieku rūpēm iznāca kopā piecas šādas grāmatiņas. 1923. gadā nodibināja Lībiešu savienību, par kuras pirmo priekšsēdi kļuva Kārlis Stalte, kas palīdzēja L. Ketunenam viņa vārdnīcas „Livisches Wörterbuch mit grammatischer Einleitung” (1938) sagatavošanā, kā arī pārtulkoja lībiešu valodā Jauno Derību „Ūž testament” (1937, 1942).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība; |
Pēc Padomju Savienības parauga tūliņ pēc kara tika pārveidota gan izglītības, gan zinātnes sistēma. 1946. gadā nodibināja Latvijas PSR Zinātņu akadēmiju, kurā iekļāva Valodas un literatūras institūtu, kas jau 1945. gadā pie LVU bija izveidots uz agrākās Latviešu valodas krātuves bāzes.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība; |
VLI darbinieki 1966.–1976. gadā sagatavoja „Latviešu valodas biežuma vārdnīcu” četros sējumos (1976. gadā arī Tamāras Jakubaites „Latviešu valodas inversā biežuma vārdnīcu”).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība; |
Latviešu literārās valodas leksikogrāfijas jomā īpaši svarīgi ir 1972.–1996. gadā publicētie „Latviešu literārās valodas vārdnīcas” 8 sējumi 10 grāmatās.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība; |
Latviešu valodnieku devuma apkopošanai 1975. gadā iznāca pirmā plašākā valodniecības darbu bibliogrāfija – Dzidras Barbares sastādītā „Latviešu padomju valodniecība 30 gados.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība; |
Jau kopš 1978. gada notika „Valodas prakses diena”. 1983. gadā darbu sāka jaunizveidotā LVU Pedagoģijas fakultāte, kurā gatavoja arī latviešu valodas skolotājus.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība; |
Ar sabiedrības un valodnieku pūliņiem tika panākts, ka 1989. gadā pieņēma pirmo Latvijas PSR Valodu likumu, kurā latviešu valodai bija atkal piešķirts valsts valodas statuss.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība; |
Liepājas Pedagoģiskais institūts (pēc tam akadēmija) 2009. gadā kļuva par Liepājas Universitāti.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība; |
Vairāki valodnieki darbojušies Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā – RPIVA, ko 2017. gadā pievienoja Latvijas Universitātei.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība; |
Svarīgs notikums ir tas, ka Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas Latgaliešu ortogrāfijas apakškomisija 2007. gadā apstiprināja atjaunotus latgaliešu rakstības noteikumus.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība; |
Turpinās arī tās izpēte, tiek veidoti lībiešu valodas korpusi, pašlaik aizsākts darbs pie jaunas plašākas lībiešu valodas gramatikas. 2018. gada rudenī nodibināta pirmā lībiešu mantojuma pētniecības struktūra Latvijā – LU Lībiešu institūts, ko vada V.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība; |
Atsevišķos gadījumos var runāt par lietojumu noteiktā reģionā, piem., Ziemeļkurzemē, uz ko norāda galotņu trūkums arī pārējās vārda formās un konteksts, taču tādu gadījumu nav daudz.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība; |