Tas ir izteikuma startākuma vārds, ar kura palīdzību vārds tiek ne tikai pastiprināts vai izcelts, bet šī partikula pildatā veic arī piepildītās pauzes (gefüllte Pausen) funkciju un tādējādi neļauj citam viesim realizēt runātāju maiņu. Šādā veidā latviešu raidījumos tiek signalizēts, ka runātājs vēlas uzsākt vai arī vēl nav pabeidzis savu sakāmo: piemērs, "Sastrēgumstunda" (SA 24:44-26:23/1,4) 23 BC: [nū: NĒ; 24 nē=pied]odiet; 25 RZ: [LAtvija tāpēc- ] 26 nedubulto [kvotu; 27 nu ko Jūs-] 28 BC: [bet=bet=bet=bet runa par-] 29 runa par KVOtam; 30 nu=nu=nu=TIEšam, 31 man=s=t=es gribu izmantot- 32 t=to REtu Iespēju- 33 PILniba piekrist- 34 ZĪles kungam. Šajā piemērā ir redzams, ka 23. rindiņā un 30. rindiņā partikula nū tiek izmantota, lai apzīmētu tou norāda, ka runātājs vēl formulē savu izteikumu, ka viņš vēl domā un tūlīt uzsāks savu sakāmo. Šī piemēra 27. rindiņā partikula nu ir drīzāk kā parazītvārds, bez kura runātājs varētu iztikt. Šajā fragmentā ir arī saikļa bet atkārtojums (28. rindiņa).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|