Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 427 vienumi
Spāņu valodnieks Virhilio Moja (Virgilio Moya) savā monogrāfijā Traducción de nombres propios (tulkojumā: Īpašvārdu atveidegrāmatā “Īpašvārdu atveide” (Traducción de nombres propios) izdara ļoti trāpīgu secinājumu: “…[..] lielākā daļa kļūdu, kuras satopamas neprofesionālo tulkotāju lokā, ir saistīta ar īpašvārdu atveidi, kas piešķir šim jautājumam vēl lielāku nozīmi.” (Moya, 2000:8,, 8; tulkojums autoramans – A.P.) Par to, kā pareizi atveidot cittautu īpašvārdus latviešu valodā, varētu rakstīt ļoti daudz un gari runāt, jo šis jautājums, nodarbina ir aktuāls ne tikai mūsu prātudienās, bet arī nodarbinājis jau 19. gs. domātāju un rakstnieku prātus.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Iespējams, tas notika franču valodas iespaidā, taču jāatceras, ka personvārds ir daļa no cilvēka identitātes, un jābūt uzmanīgiem, tos atveidojot.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība;
Pirmkārt, atveidojot īpašvārdus, jārīkojas saskaņā ar MK noteikumu 55. pantsu: “Citvalodu cilmes personvārdus latviešu valodā atveido iespējami tuvu to izrunai oriģinālvalodā, kā arī ievērojot atveides vēsturiskās tradīcijas.
1. Tehniskais noformējums; 4.1. Lietvārds; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Atveidojot tādus īpašvārdus kā Zumarraga, Zamora vai Azorín varētu viņam piekrist un atveidot ar [z]z: Zumarraga, Zamora, Azorins, un tas nekādi neapgrūtinātu nekādā veidā izrunu latviešu valodā.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Izvēloties darbam atbilstošākos avotus, ir jāizvērtē arī, kur tie ir izstrādāti.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tādēļ ir pieņemts, ka, latviskojot valsts nosaukumu, izmanto burtu kopu ks- – Meksika –, savukārt galvaspilsētas nosaukumā paliek h burts h – Mehiko pilsēta. Ņemot vērā šo informāciju, ir ieteicams sākotnēji precizēt vietvārda izrunu konkrētajā gadījumā un tad to latviskot, izvēloties burtus ks, s vai h burtus.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība;
Nenoliedzami, jaunvārdu, īpaši aizguvumu, vidū ir daudz jaunu, iepriekš nedzirdētu vārdu, kuri apzīmē iepriekš nepazītus jēdzienus (piem., aioli, banot, boho, brančs, čeči, čokeris, enčilada, feiks, influenceris, mēme), taču tā ir tikai daļa no jaunajiem vārdiem, ar kuriem sastopamies ikdienā – jaunie aizguvumi.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Ikviena kopiena, tostarp valstis, veido savus stāstus vai mītus.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Toas, ka L. Ceplīša izstrādātie noteikumi ir novecojuši, ir skaidrs, un to aktualizācija ir nepieciešama.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība;
Tādējādi, lai gan jau 1922. gadā Latvijas likumdevējs bija atzinis, ka zvērināto tiesām ir jābūt arī Latvijas kriminālprocesā, vienlaikus netika noteikts termiņš, līdz kuram reforma būtu īstenojama.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Vienlīdzīgi teikuma locekļi un teikuma daļas (sintaktiski marķētajā korpusā – visi sakārtojuma konstrukciju paveidi).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Verbālajā līmenī tas izpaužas kā runātāja pārtraukšana, vienlaicīga runāšana, cita raidījuma dalībnieka aizvainošana utt., un tas viss, lai celtu raidījuma reitingus, jo, kā rāda vācu pētījumi, tieši tas ir tas, kas skatītājus piesaista visvairāk (Fahr 2009).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība;
Savu galveno funkciju – “valsts reprezentāciju” pildīj– veicis, atrodot “zelta vidusceļu starp pārspīlētu ceremonialitāti vai teatrālismu un nolaistu galvu vai pašapziņas trūkumu” (president.lv).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tukšās virsotnes vārdu izlaidumu marķēšanai jeb redukcijas virsotnes tiek apstrādātas šādi. R: redukcijas virsotnes bez atkarīgajām virsotnēm uz UD pārveidotas netiek. R; redukcijas virsotnēm ar atkarīgajām virsotnēm – viens no atkarīgajiem atbilstoši to potenciālajām UD lomām tiek izvēlēts par reducētās vienības aizvietotāju –, šo virsotni pakārto reducētās vienības vecākam, un tai pakārto pārējos reducētās vienības atkarīgos.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.6. Dalījums teikumos;
Turpinājumā sekoja skaidrojumi, ka noilgums nav iestājies, pēc tam par to, kā veidojas prasības summa, un nobeigumā nedaudz par līguma iztulkošanu.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Zatlera neatkarības runās, kur sastopami arī retoriskie jautājumi, kas principbūtībā ir apgalvojumi jautājuma formā, kas. Tie netiešā veidā liek klausītājam domāt, ka runātājs veido dialogu, un iedziļināties konkrētajā jautājumā, meklējot atbildi, taču faktiski atbilde vai nu tieši seko uzdotajam jautājumam vai ir integrēta tālākā tekstā, tā liekot. Tādējādi klausītājam domāšķiet, ka tasviņš piekrīt teiktajam vai pats ir atbildējis uz uzdoto jautājumu.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tiesu runa vai nu kādu apsūdz, vai aizstāv.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Taču Saeima vēl pēc četriem gadiem nolēma, ka tuvāko divu mēnešu laikā, tas ir, līdz 1930. gada sākumam, būtu izstrādājams jauns likumprojekts.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tā, piemēram, pagājušajā gadā LTV 1 rādidemonstrēja seriālu “Aklā Mmīla”, un tajā mēs tulkojumā sastopam personāžuas ar tādiem vārdiem kā Pavlo (Pablo vietā), Ilda (Hildas vietā), Alverto (Alberto vietā) utt. Īpašvārdu atveidi nav iespējams nodalīt no valodas attīstības procesa un vairāku faktoru mijiedarbības.
2.3. Sākumburti; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Sintaktiski marķētā korpusa gramatikas modelis Balstoties uz veiksmīgajām hibrīdā gramatikas modeļa iestrādēm Čankera izveidē SemTi-Kamols projektā un konsultējoties ar lingvistiem, tika nolemts šo modeli tālāk attīstīt sintaktiski marķētā korpusa vajadzībām ar ilgtermiņa mērķi modelēt visas veidojamajā korpusā sastopamās latviešu valodas konstrukcijas. “Latviešu valodas sintaktiski marķētā korpusa” (Latvian Treebank, LVTB) gramatikas modelis ir veidots kā divu pasaulē plaši lietotu sintaktisko modeļu – atkarību gramatikas un frāzes struktūras gramatikas – hibrīds.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;