Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 12 vienumi
Lai gan Latvijas Republikas Satversme paredz prezidentam izpildvaras, likumdošanas un tiesu varas funkcijas, prezidents faktiski tiek uzskatīts par valsts oficiālo seju un veic galvenokārt valsts reprezentatīvo funkciju, jeb pārstāv valsti starptautiskā līmenī, daļēji to reklamējot un atspoguļojot valsts nacionālo identitāti, un nacionālā līmenī, konstruējot nacionālo identitāti, un piederības sajūtu valstij iedzīvotāju vidū.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.2. Mazvārdība;
Tomēr, vērtējot šo projektu, zvērināts advokāts Jūlijs Šmits (1885–1965) atzina, ka “kroņa” tiesa jeb valsts tiesa šo principu pati pilnvērtīgi īstenot nemaz nav spējīga, jo vēl pirms iztiesāšanas uzsākšanas tiesa jau ir iepazinusies ar lietas materiāliem (kaut vai, lai apmierinātu pieteiktos lūgumus vai sūdzības), kas neizbēgami ietekmē tiesneša psihes nostādnes un attieksmi pret izskatāmo lietu. Šāds apsvērums tika saistīts ar to, ka “tiesnesis neviļus meklēja pastiprinājumu savai iepriekšradītajai pārliecībai, neviļus nobīdot malā visu to, kas draudēja izjaukt šo pārliecību, izpostīt kabineta klusībā radītos siloģismus”.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.2. Mazvārdība;
Saskaņā ar latviešu valodas tradīciju un arī spēkā esošajām likuma normām, citvalodu toponīmi tiek transkribēti jeb atveidoti pēc izrunas un pielāgoti latviešu gramatikai un ortogrāfijai.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.2. Mazvārdība;
Ja nav pieejama vārda rakstība arābu valodā, tad tas atveidojams no rakstības starpniekvalodā: kā Rašids.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.2. Mazvārdība;
Patiesībā šīs zīmes ir dažādas (par šo arī 7. lpp.): mīnusa funkcijā lietotā svītriņa, lai arī garuma ziņā līdzinās pusgarajai domuzīmei, ir novietota drusku augstāk — tādā pašā līmenī kā plusa zīmes horizontālā svītra, sal.: blakus liktus plusu un mīnusu (+−) ar plusu un pusgaro domuzīmi (+–).
5.2. Lieka pieturzīme; 7.2. Mazvārdība;
Izvēlētās raidījuma tēmas un to apspriešana vairāk ir orientēta uz to, lai skatītājā izraisītu emocijas, nevis, lai skatītāju informētu (Herles 2009, 36).
5.2. Lieka pieturzīme; 7.2. Mazvārdība;
Latviešu valodas prasmes uzlabošanās mazākumtautību pārstāvjiem ir būtisks Latvijā īstenotās valodas politikas sasniegums, tomēr turpmāk pievēršama uzmanība: valsts valodas lietošanas palielināšanai; un valsts valodas statusa stiprināšanai.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.2. Mazvārdība;
Jāatzīmē, ka no 1831.- līdz 1859. gadam Grīva bija pakļauta Dinaburgas komandantam un iekļauta Vitebskas guberņas sastāvā, tomēr vietējiem iedzīvotājiem tika saglabātas brīvības, ko baudīja Kurzemes guberņai piederīgie – dzimtbūšana šeit tika atcelta jau 1817. gadā, savukārt Latgales pusē tā saglabājās līdz pat 1861. gadam.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.2. Mazvārdība;
Tātad šī norma noteic, kādu juridisko metodi izmantot nav atļauts. Savukārt Civillikuma (turpmāk – CL) 4. pantā ir noteikts, ka likuma noteikumi iztulkojami vispirms pēc to tieša jēguma; vajadzības gadījumā tie iztulkojami arī pēc likuma sistēmas, pamata un mērķa, un, beidzot, arī pēc analoģijas.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.2. Mazvārdība;
Speciāli organizētie sporta pasākumi nedzirdīgajiem nodrošina vidi, kurā viņi var pilnībā izmantot zīmju valodu, bez tām komunikācijas barjerām, kas pastāv dzirdīgo sabiedrībā.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.2. Mazvārdība;
Senākie saglabājušies ielu nosaukumi Mūsdienās Rēzeknē ir 142 ielas, taču tikai četrpadsmit simtgadnieces plus var lepoties ar senajiem sākotnējiem nosaukumiem: Dārzu (1857), Dzirnavu (1902), Ezera (Ezera šķērsiela, 1925), Galdnieku (Galdnieku šķērsiela, 1902), Kalēju (Kalēju šķērsiela (1925), Krasta (1902), Ludzas (Mazā Ludzas, XIX gs. beigas), Pils (1857), Pirts (Pirts šķērsiela, 1902), Purva (1902), Rīgas (1902), Smilšu (1902), Ziedu (1922), un Zvirbuļu (Zvirbuļu šķērsiela, 1920).
5.2. Lieka pieturzīme; 7.2. Mazvārdība;
Ar jautājumu palīdzību skolēnu uzmanība tiek vērsta uz tiešās runas teikumiem, īpaši, tajos lietotajām teikuma beigu pieturzīmēm.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.2. Mazvārdība;