Visāos Latvijas dienvidigauņu valodas formāpaveidos ir izplatīts imperfektsa pagātne ar -e un -(d)se pazīmēm, piem., tull´e ‘nāca’, sal. ig. tuli, oll´e ‘bija’, sal. ig. oli, mõistse ‘saprata’, sal. ig. mõistis, taču šoīs pēc analoģijas ceļā radveidojušoās laika pazīmju sastopamība pakļaujases atbilst noteiktiem noteikumprincipiem, un ir iespējsastopamas noteiktiem verbu tipiem (Pajusalu 2005); t. Tādi paši noteikumi konstatēti arī Veclaicenes un Alūksnes teicēju valodas lietojumā.
5.2. Lieka pieturzīme;
6.6. Dalījums teikumos;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|