|
Autori īstenībā piespiež (vai vismaz mēģina to darīt) ignorēt vārdos ietvertās stilistiskā vērtējuma nianses un lietot vārdus kā stilistiski neitrālas zīmes 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Tāpat aizvedīs makulatūrā 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Rakstā teikts, ka „Jūrmala pēc Rēzeknes ir otrā pilsēta Latvijā, kas pieņēmusi šādu lēmumu 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Piedēklis -m- ir sens mantots piedēklis, un ar to atvasināti lietvārdi gan no darbības vārdiem, gan īpašības vārdiem. Šādi atvasinājumi ir konstatējami jau senākajos rakstu avotos, taču līdz 19. gs. beigām produktīvāka ir lietvārdu atvasināšana no darbības vārdiem 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Bet objektīvajai pusei pretī vienmēr 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Problēma, protams, paliek, tā 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Pirmkārt, kā interesantu faktu 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Skolotājs tos var izmantot mācību stundas noslēgumā refleksijas daļā 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds; |