Baiļu sajūta, kuru ir ieviesis “„valodas normētāju talibāns”, kā izteicies vienkāds diskusiju dalībnieks, neesot modernas tautas pazīme, visas lielās nācijas ļaujot savām valodām būt mainīgām un brīvām.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Arī 1880. gadā ar īpašu cara piekrišanu Zinātņu akadēmija saņēma izglītības ministra atļauju tīrikai zinātniskiem nolūkiem un ierobežotam lasītāju lokam drukāt darbus, kas veidoti pēc A. Šleihera modificētās latīņu ortogrāfijas (tā nebija zaudējusi spēku līdz aizlieguma beigām,: tika izdoti dziesmu krājumi, vārdnīcas daļa, daiļliteratūras fragmenti un hrestomātija).
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Varētu šķist, ka drukas aizlieguma laikā būtu gaidāms pārrāvums vai vismaz straujš samazinājums, taču tas nebija simtiem reižutik ievērojams kā Lietuvā – salīdzinājumā ar gadsimta pirmo pusi, iznācis vien divreiz mazāk grāmatu: Valērijas Seiles drukas aizlieguma laikā iznākušo latgalisko izdevumu sarakstā (Seiļ 1944b, 172–175);, ieskaitot atļauto un aizliegto G. fon Manteifeļa „Inflantuziemies łajkagromota aba kalenderu..” un citas grāmatas, kas oficiāli vai arī pusoficiāli iespiestas, ir iekļautas 35 vienības.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Var piekrist abām autorēm, ka ikdienas saziņā vietniekvārdu tas, tā plaši izmanto, lai „pastiprinātu sekojošu zināmu nojēgumu” (Ozola 2006, 85) un lai palīdzētu „aktualizēt teksta autoram svarīgu informāciju” (Kalnača 2011, 35). Manuprāt, var uzdrošināties apgalvoTāpēc var uzskatīt, ka šādos norādāmā vietniekvārda lietojuma gadījumos ir saskatāvērojama viena no sarunvalodas normas izpausmēm sintaksē, kas regulāri atkārtojas daudzos piemēros.: Runas situācija viesībās, kur pie neliela galda sasēdušies daudz ciemiņu.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Svešvārdu sarakstos netika paturētas šādas leksēmas: 1) salikteņi, kas nav atrodami vārdnīcās: lai arīpat ja salikteņu daļas atsevišķi atrodamas (Baldunčiks 2007), piemēram, eirolīga, meistarklase, kinoteātris; lai arīpat ja vārdnīcā ir salikteņa pirmā daļa, piemēram, kinolente, struktūrvienība, kapitālsabiedrība; lai arīpat ja vārdnīcā ir salikteņa otrā daļa, piemēram, pamatkapitāls, izpilddirektors, siltumenerģija; 2) deverbāli substantīvu darinājumi ar latviskām izskaņām, ja tādi nav ievietoti svešvārdu vārdnīcās, piemēram, plānošana, kreditēšana, finansēšana, finansējums, grupējums, ražotājs.; 3) adjektīvs ar latvisku izskaņu talantīgs; 4) salīdzinoši bieži lietotie priedēkļverbi noformēt (arī substantīvs noformējums), ieplānot, ieinteresēt.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Daudz retāk tiek kopēti darbības vārdi un īpašības vārdi, bet to adaptācija var būt ļoti dažāda un interesanta. Šoreiz vēlētos parunāt par jaunajiem (vai salīdzinoši jaunajiem) īpašības vārdu aizguvumiem latviešu sarunvalodā un žargonslengā, kas galvenokārt aizgūti no angļu valodas, un aplūkot to morfoloģisko adaptāciju: tie ir lokāmi vai nelokāmi;, kādi piedēkļi un kāpēc tiek pievienoti.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Mūsdienās Zilupes iedzīvotāji pārsvarā strādā pakalpojumu sfērā,jomā. Zilupes novadā ir bijis visaugstākais bezdarba līmenis Latvijā (apmēram 20 %) un mazākie pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi uz 1vienu iedzīvotāju (383 eiro, 2018), kas ir 3,7 reizes mazāk nekā Garkalnes novadā Pierīgā.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Par patvēruma tiesībām, ieskaitottostarp to neievērošanu, ir zināms jau no antīkās Grieķijas – Tukidīda darbā “Peloponēsas karš” varam lasīt Spartas valstsvīra Pauzānija nāves atstāstu, kurš centās patverties neaizskaramā svētvietā -– akropolē, kas viņu tomēr neglāba no nāves.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
7.3. Neiederīgs vārds;
|