Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 83 vienumi
Krievu valodniecībā pastāv arī termini oficionīms, kas apzīmē organizācijas vai iestādes nosaukumu;, oikodomonīms, kas apzīmē uzņēmumu un vienlaikus ēku, kurā tas atrodas;, ergourbanonīms, kur ergonīma pamatā ir urbanonīms (pilsētas daļas nosaukums) u.c. (Pošeiko 2015, 143).
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Ja FB būtu personvārds vai vietvārds, tā oficiālais latviskotais variants būtu Feisbuks;, ja termins, tad feisbuks. Šī FB nosaukuma transkripcija pilnībā atbilst angļu īpašvārdu atveides normām latviešu valodā un, kaut arī šis FB nosaukuma latviskojums vēl nav oficiāli apstiprināts, tas ir viens no visbiežāk lietotajiem un arī stilistiski neitrālākajiem.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Koda jaukšanas veidu biežums digitālā satura autoru komentāros Nobeigums Pastāv uzskats, ka jaunieši neapzinās citvalodu ietekmi uz personīgo valodas lietojumu, taču šovasar “„TikTok” lietotni pāršalca jauns mīms, kurā kāda persona izsakās literārā valodā.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Konstatējama kopīga tendence: – jo retāks vai mazāk zināms ir īpašvārds, jo lielāka iespēja kļūdīties, to atveidojot.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
E-pasts nav paredzēts steidzamu lietu kārtošanai: ja nepieciešama tūlītēja atbilde – zvaniet!.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Dusmās rakstīto vēstuli nesūtiet adresātam, bet saglabājiet (outbox) kā melnrakstu!.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Citādi tas būtu, ka vēstules nobeigumā tiktu izmantotas frāzes cerot uz sadarbību,; vēlot veiksmi,; cerot uz drīzu atbildi, jo tad veidotos divdabja teiciena konstrukcija.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Lai izvairītos no šādiem kurioziem, pirms nosūtīšanas pārbaudīsim uzrakstīto!.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Ja nav laika un iespējas, nejūtieties spiests sniegt detalizētu atbildi!.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Sasteigtas atbildes vietā nosūtiet ziņu, ka drīzumā nosūtīsiet pilnīgāku atbildi!.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Atbilstoši sonoritātes teorijai zilbes kodolu veido sonoritātes virsotne, t. i., zilbes skaņa ar vislielāko sonoritāti, bet zilbes sākumā skaņas izkārtojas sonoritātes pieauguma secībā (no kreisās uz labo pusi) un zilbes beigās —– sonoritātes samazināšanās secībā (Markus 2000, 9; Roca and Johnson 2000, 255).
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Jāpiekrīt Xfailiem —– „The truth is out there...”.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Pat skaņu secībai zilbēs ir fizioloģiski noteikts pamats —– to nosaka vai nu artikulārie vai perceptīvie mehānismi (retāk —– psihiski emocionālie, piem., labskaņa).
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Mans uzskats, ko gribēju paust —– katrā zilbē tās kodolu veido visskanīgākā/sonorākā skaņa, tāpēc, piem., vārdos kakls vai ministrs beigu zilbes kodolu veidos skanenis, bet vārdos kalns un man —– tikai patskanis.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Ja funkcionālā nozīmība ir signalizēšana par izcelsmes vietu, tad nestrīdos —– šāda funkcija tām ir vēl tagad.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Ja salīdzinām cirks un risks —– vienā būs fonoloģiski garā zilbe, bet otrā —– īsa.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Daudzi trimdas rakstnieki deklarēja –: rakstīt lietuviski un rakstīt labā valodā – tas ir pienākums.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Arī vācu komponisti bez mūzikas teātra uzvedumiem ir sarakstījuši vismaz trīs dziesmas ar analogu nosaukumu, bet teiciena lietojumu atšķirīgās situācijās,; viena no dziesmām ir par veiksmīgu futbola komandu.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Skolas ikdienā laiku pa laikam nākas sastapties ar situācijām, kad skolēni nezina vai neizprot atsevišķu frazeoloģismu nozīmi, tādējādi rodas izteikumi ar neatbilstīgošu vai nepareizu frazeoloģismu lietojumu, piemēram, Jānis bija iemīlējies no galvas līdz kājām,. Pēc lasītā varu secināt, ka to laiku tehnoloģijas sita augstu vilni.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Taču izsenis, jau kopš 16. gs. vidus, bija jūtams Mazās (Vācijas) Lietuvas kultūras tradīciju pārākums pār Dižlietuvas (vēsturiski etniskās) tradīcijām –: Austrumprūsijā grāmatu izdevniecība sākusies 50 gadu agrāk, izdevumu bija daudz vairāk, kultūras dzīve – intensīvāka, izglītība – augstākā līmenī. Šis pārākums saglabājās līdz 19. gs. 80.–90. gadiem – brīdim, kad, rodoties pirmajām zemnieku inteliģentu paaudzēm, pašā Dižlietuvā strauji sākās lietuviešu tautas atmoda, savukārt tikko (1871. gadā) apvienotajā Vācijā ļoti agresīvas kļuva vāciskās asimilācijas tendences.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;