Tādeējādi šie rīki ir lietojami, arī, lai padarītu morfoloģiskā tagotāja (Paikens et al., 2013) rezultāti būtus pieejamusi starptautiskiem projektiem.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
5. Interpunkcija;
6.5. Izteicēja izveide;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Savukārt Dite Liepa šķir apzīmējumus jaundarinājums un jauninājums, norādot: „Tā kā preses valodā spilgti izpaužas autora jaunrade, vienā leksikostilistiskajā vienībā var vērot vairāku paņēmienu apvienojumu: gan aizgūtus elementus, gan latviešu valodai raksturīgo paņēmienu izmantojumu, dažādu derivatīvo līdzekļu kombinācijas u. tml. Pamatojoties uz iepriekšminēto uzskaitījumu, darbā lietots termins jaundarinājums, aplūkojot leksiskas vienības, un termins jauninājums, runājot par vairāku līmeņu valodas parādībām.” (Liepa 2011, 99) Vārdnīcā jaunvārds tiek definēts kā: „Vārds, kas darināts, lai nosauktu nepazīstamu vai ar svešas cilmes vārdu apzīmētu valodas lietojumā aktuālu jēdzienu.
1. Tehniskais noformējums;
5. Interpunkcija;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Specifiska un slengismu aktīva lietotāja nominatīvā funkcijā ir sporta joma, tā žurnālists T.ālis Eipurs no Londonas priecīgi ziņo: Jaņos neesam, ir bronza. (LR Ziņas 09.08.2012.1) Samērā jauna tendence, kas līdz ar vārda dižķibele lietojumu iezīmējas jo spilgtāk, ir tādu nestandartam tuvu (vai gluži otrādi – pāri, virs standarta esošu) vārdu lietojums publiskajā telpā, kuru nozīmes papildkomponents, stilistiskā nokrāsa vai lietojuma ierobežotība dažādās latviešu vārdnīcās tiek raksturots ar norādi pārn., novec., apvidv., folkl., poēt. u. tml. Par vārdu dižķibele jau rakstījusi valodniece Ā.Ozola (Ozola 2012)Ā. Ozola, kura secina, ka – vienam un tam pašam vārdam doto norāžu neviendabība dažādās vārdnīcās liecina, ka „visai grūti ir noteikt, vai vārdam dižs piemīt kāds nozīmes papildkomponents, un liela nozīme te ir arī subjektīvajam faktoram” (Ozola 2012).
1. Tehniskais noformējums;
5. Interpunkcija;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Akcijas vietnē atrodami foto no ozolu stādīšanas visdažādākajās Latvijas vietās: Pededzē, Bejā, Apē, Alojā, Viļakā, Rugājos (kas uzskatāmi arī par akcijas sākuma punktu), Lūznavā, Kārsavā, Dricānos, Ieriķos un citur. Vietu raibums un ģeogrāfiskā novietojuma atšķirībasPlašā ģeogrāfija liek domāt, ka akcijas mērķis ir sasniegts – ozoli tikuši stādīti itin visā Latvijā –, un 2018. gada decembrī kopumā iestādītis vairāk nekā 1700 ozoliu.
5. Interpunkcija;
6.1. Saistāmība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Pie substantīviska rakstura uzvārdiem pieskaitāmi tādi, kas sakrīt ar lietvārdiem- apelatīviem: Ціхоня (Cihonjņa), Гарбель (Harbeļs/Harbeļa), Валасач (Valasačs/Valasača), Перагуд (Perahuds/Perahuda), Рабацяга (Rabacjaha) vai personvārdiem vai to formām: Багдан (Bahdans/Bahdana), Вусцін (Vuscins/Vuscina), Бернат (Bernats/Bernata), Ісай (Isajs/Isaja), Валодзька (Valodzjka), Пронька (Proņka).
1. Tehniskais noformējums;
2.4. Īpašvārdu atveide;
3. Vārddarināšana;
5. Interpunkcija;
|
Pēc norādīšanas uz nevēlamām konstrukcijām, tādām kā nākt pie atziņas, pie naudas saņemšanas, pievest piemērus, pielaist kļūdas u. c., kāds no sēdes dalībniekiem iebilst: „Ja citās valodās (krievu, vācu) lietā šādu pie-, tad arī latviešu valodā pie- būtu lietājams”.” Šādau iebilde arī mūsdienās ir dzirdama, un toumu referente novērtē asi, sakot, „pievest piemērus lietā plaši, tas vēl neliecina, ka šī forma ir laba.
1. Tehniskais noformējums;
3. Vārddarināšana;
5. Interpunkcija;
7.1. Liekvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|