Saliktajos teikumos ciešamā kārta parasti tiek lietota nevis visā izteikumā kopumā, bet atbilstošajā konstrukcijastikai tajā teikuma daļā, kurā ir jāuzsver darbības rezultāts: Nomnieks var izmantot Zemesgabalu tikai tiem lietošanas mērķiem, kādi ir noteikti un reģistrēti nekustamo īpašumu valsts kadastrā. (Līgums, 01.05.2005.); Ievērojot visu augstāk norādīto, informējam, ka vienu mēnesi pēc šī uzteikuma saņemšanas Jūsu darba attiecības tiks turpinātas, ja piekritīsiet tās turpināt, saņemot darba algu, kura būs samazināta par 20 (divdesmit) procentiem, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošo darba algas apmēru. (Uzteikums, 29.06.2009.). Šajos piemēros vērojams, ka virsteikumā tiek lietota darāmā kārta, jo darbības veicējs attiecīgajos dokumentos ir jānosauc, bet tajā teikuma daļā, kurā notiek pārvirze uz darbības rezultātu, parādās ciešamās kārtas konstrukcijas. 2.
1. Tehniskais noformējums;
4.3. Īpašības vārds;
7.1. Liekvārdība;
|
Pēc uzlabojumiem pārveides algoritms darbojas šādtālāk minētajos soļos:. Priekšapstrāde: Augšupejošā veidā apstaigājot koku, tiek sastādīts kartējums (mapping) nošajā gadījumā – attēlojums “viens pret daudziem”), kurā virsotņu identifikatoriem norāda uz sarakstiem ar to, no kādiem vienlīdzīgajiem teikuma locekļiem vaiun vienlīdzīgajām teikuma daļām šī, no kā attiecīgās virsotnes sastāv.
4.3. Īpašības vārds;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Jaunou noteikumu trūkums noved pie tā, ka bieži vien cilvēki ir spiesti izmantot L. Ceplīša Nnorādījumus un tas noved pie nepareizas vārdu atveides praksē.
1. Tehniskais noformējums;
2.3. Sākumburti;
4.3. Īpašības vārds;
|
Ciešamās kārtas konstrukcijas kļūst pārlieku sarežģītākas un garākas, ja tiek izmantoti modālie vārdi – vārdi, kas tiek izmantoti kā modalitātes izteikšanas līdzeklis, piemēram, latviešu valodā darbības vārdi varēt, gribēt, vajadzēt (VPSV 2007, 236) vai modificētāji – darbības vārdi savā palīgnozīmē, kas ietilpst izteicēja vai galvenā locekļa sastāvā, piešķirot modālu nozīmi (VPSV 2007, 237).
4.3. Īpašības vārds;
7.2. Mazvārdība;
|
Visbeidzot jānorāda, ka visas augstākiepriekšminētās stratēģijas vērtējamas kā pozitīvas, ja tās tiek lietotas tautas vai valsts interesēs, un atkarībā no kontekstuālās situācijas būtu kombinējamas veiksmīgākai runas mērķa sasniegšanai.
4.3. Īpašības vārds;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Visiem minētajiem īpašvārdiem ir arī modernās rakstības versijas: Mejico, Oajaca, Tejas, Jimena, Jimenez.
4.3. Īpašības vārds;
7.2. Mazvārdība;
|
Eksistēja arī pētījumi, kas veltīti specifiskām problēmām, piemēram, pareizrakstības pārbaudei (Deksne, Skadiņš, 2011) vai ierobežotajām dabiskajām valodām (Paikens, Grūzītis, 2012).
4.3. Īpašības vārds;
|
Citiem vārdiem sakot – mēs, FB lietotāji, kļūstam arvien "pieaugušāki" un zināmā mērā konservatīvāki, tādēļ nelabprātāk pieņemam tehniskas izmaiņas un jauninājumus, ja pēc tiem nav īpašas praktiskas nepieciešamības.) Otrkārt, arī valodnieciskā ziņā interneta vietņu nosaukumi piedzīvo līdzīgus procesus kā toponīmi – vismaz latviešu valodas lietotāju vidē un neformālā saziņā (ko sīkāk aplūkosim mazliet vēlāk).
4.3. Īpašības vārds;
5.2. Lieka pieturzīme;
|
Tiesa, labi kultivēto lietuviešu pļavu Prūsijā 19. gs.adsimtā arvien straujāk sāka nomākt vāciskie kultūraugi, un tās paliekas tika uzartas 1945. gadā pēc padomju karaspēka ienākšanas. 1994. g.adā Viļņas Universitātes Lituānistikas centra vestibilā tika atklāts kenotafs (‘tukšais kaps’), kas veltīts visām pazudušajām baltu ciltīm;: kapā nav ķermeņamirstīgo atlieku, bet ir ierakstīti tautu nosaukumi un vārdi. Šī marmora. Šī grīdā iebūvētā marmora plāksne ir tikai viena no telpas sastāvdaļām – vestibilā ir velves, kas izgreznotas ar tā paškenotafa autora Petra Repša (Petras Repšys) radītām freskām, kurās attēloti dažādu gadalaiku sižeti ar lietuviešu (patiesībā – baltu) paražām, v. Visas maģiskās ainavas vieno dzīvības koka zari un lapotne.
2.2. Saīsinājuma izveide;
4.3. Īpašības vārds;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.4. Vārdu secība;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Pirmkārt, dialekti ir savdabīgie seno valodu turpinājumi, un izlokšņu īpatnību izzušana nozīmē arī šo turpinājumu beigas.
4.3. Īpašības vārds;
|
Taču noteikti vajadzīgs arī paskaidrojums, kādā veidā šis pārsteidzošais pieaugums rodas – var manīt, ka sarakstu katru gadu papildina reģionālās valodas vai dialekti (piem.ēram, latgaliešu, žemaišu valoda), minoritāšu lokalizētie varianti (piem.ēram, Baltijas romu valoda), kurlmēmo valodas (piem.ēram, latviešu un lietuviešu žestu valoda), revitalizētas valodas (piem.ēram, prūšu valoda, kuras kartē ir nokļuvusi Polijas teritorijā).
2.2. Saīsinājuma izveide;
4.3. Īpašības vārds;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Precizitātes labad jāpiemin, ka pastāv vēl arī „t. s. pelēkaās zonas”, kurās pēc administratīvi teritoriālajām reformām kādā brīdī bija radies konfesionālais un nacionālais sajaukums – tādā gadījumā, iespējams, izloksne arī izzūd daudz agrāk.
1. Tehniskais noformējums;
4.3. Īpašības vārds;
|
Par šī vārda lietojumu vērts ielūkoties 2009. gada „Neatkarīgajās Tukuma ziņās”: – „Latvijas baristas vicečempions Roberts Lukša. Šogad Roberts dosies uz ASV mēroties spēkiem ar citām pasaules mēroga baristām …[..] jo iegūt labākā baristas čempiona titulu ir katra konkursanta sapnis.” (Neatkarīgās Tukuma ziņas 2009) Starpniekvaloda šī vārda aizgūšanai ir bijusi angļu valoda, kur arī sastopami tādi vārdu savienojumi kā barista championship, World Barista Championships. Diemžēl nožēlojamāki ir tie gadījumi, ja publiskajos uzrakstos izmantots google translate (tīmekļa bezmaksas tulkošanas rīks) – Miami. Apbrīnojami eksotiskie valsti.
1. Tehniskais noformējums;
4.3. Īpašības vārds;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
8. Tekstveide;
|
Otrā spārna – Mazās Lietuvas lietuviešu valodas – pozīcija ģermanizācijas dēļ stipri novājinājās 19. gs.adsimta otrajā pusē, īpaši pēc Vācijas apvienošanās, bet plašais lietuviešu areāls, galvenokārt pēc mēra epidēmijām, bija sācis sarukt jau agrāk.
2.2. Saīsinājuma izveide;
4.3. Īpašības vārds;
|
Muzejs parasti asociējas ar pagātni, eksponāti ir mirstošou vai mirušou reāliju liecinieki.
4.3. Īpašības vārds;
|
Pēc Džefrija Līča (Geoffrey Leech) domām, „konotatīvā nozīme ir komunikatīva vērtība, kas izteicienam piemīt, pateicoties tam, uz ko tas attiecas un kas ir virs un pāri tā tīri konceptuālajam saturam” (Leech 1974, 14). Šāda konotācijas izpratne tiek piedāvāta arī „Valodniecības pamatterminu skaidrojošajā vārdnīcā”, kur termins konotācija skaidrots kā valodas vienības jēdzieniskā satura uzslāņojums: „Valodas vienības (vārda, vārdformas, frazeoloģisma, teikuma) jēdzieniskā satura uzslāņojums: stilistiskā nokrāsa, emocionālais saturs, pozitīvs vai negatīvs vērtējums, tēlainība, asociatīvās sēmas.
1. Tehniskais noformējums;
4.3. Īpašības vārds;
|
Nozīmīgi notikumi, piemēram, vardarbība, masu protesti, partizānu aktivitātes, valdības uzspiesta politika, var arī izraisīt lingvistiskās attieksmes maiņu (Baker, 1992). Ņemot vērā to, kaTā kā angliski runājošās valstīs neatkarība un demokrātija pastāv daudz ilgāk nekā pie mums, Latvijā, jauniešus ļoti piesaista tieši angliski runājošo valstu jauniešu attieksme pret dažādām sabiedrības aktivitātēm, polititiskajiem uzskatiem, utt. Tie nav tik rezervēti un konservatīvi kā Latvijā.
4.3. Īpašības vārds;
5.2. Lieka pieturzīme;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Vīķi-Freibergu var uzskatīt par ideālu politiskuo līderi, jo viņa aktīvi pārstāvējusi valsti gan ārlietu jomā, gan arī valstiskij svarīgos notikumos, veidojot spēcīgu nacionālo pašapziņu un piederības sajūtu. V. Vīķes-Freibergas runās bieži parādāsPrezidentes runās vērojama valodas līdzekļu daudzveidība, kas detalizētai analīzei ir kā “„resursu karnevāls”.
1. Tehniskais noformējums;
4.3. Īpašības vārds;
6.1. Saistāmība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Pēdējo minēto nozīmi var novērot it īpaši ar radošāmu darbībāmu saistītos verbos: apkomponēt, apmuzikalizēt, appoetizēt, apmuzicēt.
4.1. Lietvārds;
4.3. Īpašības vārds;
7.2. Mazvārdība;
|
Ir vairāki veidi, kā vietvārdos leksiski izpaužas šādas briesmas vai brīdinājums, – starpgadījumu vietnotikumvārdi var vai nu tieši un atklāti nosaukt starpgadījuma vai nelaimes objektu, vai arī ziņot par to slēpti, izmantojetverot vārdus, kas caur tautas (konkrētā novada) atmiņu vai arhetipiskajiem priekšstatiem izgaismo konkrētas konotatīvas nozīmes.
4.3. Īpašības vārds;
7.3. Neiederīgs vārds;
|