Lietišķā valoda ir klišejiska, tāpēc tajā bieži vien tiek reproducēveidotas valodas vienības pēc viena un tā paša parauga. Šī iemesla dēļ viena tipa dokumentos vai arī līdzīga veida konstrukcijās biežiteikumos atkārtojas vienas un tās pašas ciešamās kārtas konstrukcijas. Tā, pPiemēram, līgumu tekstos regulāri ir sastopamas tādas frāzes kā līgums ir sastādīts divos eksemplāros; tiek noteikti šādi pienākumi; visi strīdi tiek izskatīti tiesā; tiek risināts sarunu ceļā; līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku; tiek noteikts pārbaudes laiks; no brīža, kad līgums ir parakstīts; līguma nosacījumi var tikt grozīti vai papildināti, pusēm par to vienojoties u. c. No vienas puses, šāds klišejiskums ir vērtējams pozitīvi, jo atvieglo lietišķās videso saziņu, tomēr, no otras puses, tas ierobežo citas līdzvērtīgas valodas izteiksmes iespējas.
1. Tehniskais noformējums;
3. Vārddarināšana;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
|