Pēc Varrona darba „De lingua Latina“” (no tā līdz mūsdienām saglabājušās tikai atsevišķas daļas) parauga tika sarakstīts ne mazumas dažāda apjoma un atšķirīgas precizitātes latīņu valodas gramatikuas, bet svarīgākās no tām bija mūsu ēras 4. gs. sarakstītā Elija Donāta (Aelius Donatus) gramatika un nedaudz vēlāk, 5.–6. gs. mijā, tapusī Prisciāna (Priscianus) „Institutiones grammaticae“”.
1. Tehniskais noformējums;
2.4. Īpašvārdu atveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|