L. Danklins brīdina, ka, izvēloties retu vārdu, jābūt ļoti uzmanīgiem: psihologu pētījumi rāda, ka cilvēki ar ļoti neparastiem vārdiem, kā arī ar tādiem, ko viegli sagrozīt un izsmiet, cieš no kontaktēšanās grūtībām, piemēram.: Rosebud ‘rozes pumpurs’, Patience ‘pacietība’; 8) dzimums (angļu valodā ir vairāki vārdi, kas var būt gan vīriešu, gan sieviešu, piemēram., Leslie, tāpēc priekšroka tiek dota tiem, kuri skaidri norāda uz dzimumu; turklāt aptaujātie vecāki uzskata, ka ir „vīrišķīgi” vārdi, kas iekļauj r skaņu – Robert, Arthur, Richard, un „sievišķīgi” vārdi ar l skaņu); 9) reliģija – vecāku reliģiskie uzskati bieži ietekmē personvārdu izvēli (pēc Danklina, kristietiskīgajās reliģijās ir liela vārdu izvēle, bet vecāki bieži izvēlas vārdu Christian; katoļticīgajās zemēs tieši reliģija nosaka, ka tieši Mary/ Maria/ Marija ir tik izplatīti vārdi); 10) personīgās asociācijas (šis motīvs tiek atzīts par vienu no svarīgākajiem aspektiem:; ļoti liels skaits vārdu tiek izvēlēti par godu draugiem, paziņām – īpaši no augstākajiem sabiedrības slāņiem; personīgo asociāciju dēļ notiek arī izvairīšanās no personvārdiem, piemēram., kā tabu personvārds ir Ādolfs, bet pirms 20. gadsimta 30. gadiem tas bija populārs); 11) vārda cilme (samērā maz vecāku, dodot bērnam vārdu, pievērš uzmanību tā cilmei: vecāki parasti izvēlas vārdu un tikai pēc tam pārbauda, un nopriecājas, ka tas nozīmē kaut ko pozitīvu (kā vairums mūsu vārdu); 12) literatūras, mūzikas, kino ietekme (romāni, populāras dziesmas, pat „ziepju operas” joprojām ietekmē bērnu vārdu izvēli, piemēram., no „Vējiem līdzi” aizgūti vārdi Melanie, Ashley, Bonnie, tikai paretam arī Scarlett); 13) asociatīvais raksturojums (vārds noteiktos sabiedrības slāņos saistās ar noteiktām īpašībām, piemēram, Orvels., Džordžs Orvels (George Orwell) ir rakstījis: „Ja es gribu, lai meitene izaugtu skaista, es viņu nosaukšu par Elizabeti, bet, ja es gribu, lai viņa ir laba saimniece, nosaukšu par Mary vai Jane.”); 14) dzimšanas vieta (vecāki bērnam dod vārdu, kas saistīts ar viņa dzimšanas vietas nosaukumu; L. Danklins min piemēru, kad dvīņi nosaukti vārdos Okla un Homa (Oklahoma – pilsēta ASV)); 15) dzimšanas laiks (vecāki bērnam dažreiz izvēlas vārdu, kas saistīts ar viņa dzimšanas laiku, piemēram., iespējamie mēnešu nosaukumi April, June, August; kāda oktobrī dzimusī meitene nosaukta Octavia); 16) tautība (dažreiz vecāki vēlas bērna vārdā uzsvērt tautību: īpaši ar to lepojas skoti, īri un velsieši); 17) notikumi, saistīti ar bērna dzimšanas brīdi (L. Danklins min piemēru, kad meita nosaukta par Caroline, jo dzimšanas brīdī pa radio skanējusi dziesma „Sweet Caroline”); 18) jaundzimušā ārējais izskats (citējot L. Danklina informantus, „bija sarkanmatains, tāpat kā mūsu tiesnesis Daniels, tāpēc bērnu nosaucām par Danielu”); 19) citu ģimenes locekļu – brāļu un māsu – vārdi (ģimenes meklē saskanīgus vārdus: Paul – Peter, bieži ar to pašu sākumburtu, īpaši tas attiecas uz dvīņu vārdiem: Krists – Krista, Dina – Dita); 20) ģimenes tradīcija (vārdi, kas mantojami no paaudzes paaudzē; Amerikā šī tradīcija novērojama arvien retāk).
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
2.4. Īpašvārdu atveide;
3. Vārddarināšana;
7.2. Mazvārdība;
|