Tajā par mācībspēkiem strādāja daudzi pazīstami valodnieki – Daina. Nītiņa, Aina. Blinkena, Antons. Breidaks, Dace. Markus, Anna Vulāne u. c. Valodas statuss un tās faktiskais lietojums bija arī viena no pirmajām atmodas laikā pacelizvirzītajām problēmām.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tajā par manipulatoriem tiek saukti cilvēki, kas “„mēģina uzspiest citiem sev izdevīgus uzvedības modeļus” (LVK2018). 2008. gada biežuma sarakstā iekļuvis arī svešvārds fenomens (piem.ēram, vārdkopās pievilcības fenomens, melošanas fenomens, interesants fenomens, dežavu fenomens (LVK2018)), kas 2016. gada korpusā sastopams vientikai četras reizes.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Aizgūšanas laiks nav droši zināms, taču zināms, ka, piemēram., Juris Alunāns rakstā „Kāds vārds par latviešu valodu” (1856), kurā manāma ļoti spēcīga vācu valodas ietekme dažādos valodas līmeņos, lieto adj.īpašības vārdu riktīga: „Ar divbalsnieku «„eu»” vēl nezinu, ko darīt.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Vēsturisku apsvērumu dēļ rakstā analizētas arī vairākas metaforas uno metonīmijas no 1917. un 1919. g.ada, kad tās saistītas ar valsts veidošanu un saglabāšanu draudīgos apstākļos. 1917–.–1918. g.adā iznāca žurnāls „Atjaunotā Latvija”, kura izdevējs un redaktors bija Pēteris Lauberts.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Ir zināmi atsevišķi plašāki pētījumi par pierobežas izloksnēm, piem., Rucavu (A.nna Ābele, L.iene Markus-Narvila), Aknīsti (K.rišjānis Ancītis), Gārseni, Lašiem, Prodi (V.ilma Šaudiņa), Ērģemi, Lugažiem, Valku (S.ilvija Raģe), Šķilbēniem (B.eatrise Reidzāne) u. c., tomēr latviešu lingvistikvalodniecībā joprojām trūkst plaša zinātniska pētījuma par atsevišķu Latvijas pierobežas izlokšņu un to kaimiņvalodu savstarpējo mijiedarbi un ietekmi visos valodas līmeņos.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|