Leivu valoda unikālā veidā apvieno dažas lībiešu un dienvidigauņu savdabīgās valodas iezīmes, piemēram., lauzto toni (intonāciju) un laringālo klusīlglotālu slēdzeni vārda beigās, kas abi leivu izloksnē var būt sastopami pat vienā vārdā, piemēram., ra’a’ ‚‘naudas’, pa’ata’ ‚‘runā!’ (sk. fonētisko aprakstu sk. Teras 2010).
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
|