Vienīgi tajās izlokšņu teritorijās, kurām ir savas kompaktas katoļu draudzes, daudz labāk, part vairākāms paaudzēm ilgāks ir saglabāts gan sēliskais (kā ir Līvānu436 gadījumā), gan latgaliskais augšzemnieku dialekta paveids – to veicināja un vēl arvien veicina Latgales Katoļu baznīcā kopš 18. gadsimta (skat. ETA; Kursīte, Stafecka 2003:, 23–28) lietotā un koptā latgaliešu rakstu valoda, kas dialekta runātājiem bija ikdienā sastopama, atzīta, prestiža, līdz 20. gadsimtas. 30. gadiem mācīta arī vietējās skolās, turpinājusi dzīvi latgaliešu rakstu valodā radītajā literatūrā un periodikā, aprakstīta gramatikās (sākot ar 20. gadsimtas. sākumu (skat. Skrinda 1908), beidzot ar mūsdienām (Nau 2011)).
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|