Tā ir pēdējā paaudze, kas vēl ļāvausi valodniekiem sistemātiski aprakstīt gan sēliskās (skat., piem., Poiša 1985;, 1999; Indāne 1986;, Strautiņa 2007), gan latgaliskās (piem., Balode 2000;, 2008) augšzemnieku dialekta rietumu daļas īpatnības. Šī iemesla dēļ arī pāreja no dzīvā uz mirušā dialektadialekta uz tā mirušajām zonām ir tik strauja, viskā garumāī atbilst kristīgo konfesiju izplatības robežai un precīzi, izņemot vienu fragmentu rietumos, sakrīt ar senā Latgales novada robežu. Šajā areālā seno Latgali no sabiedriskajām institūcijām mūsdienās pārklāj vienīgi tradicionāli izplatītās katoliskās diecēzes un draudzes (skat., piem., Cakuls 1997; E-LKBD).
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Arī O.jārs Bušs (2003, 57), rakstīdams par latviskas cilmes personvārdantroponīmiem, min, ka patiesi latviski personvārdi ir tie, kam ir tieša atbilsme ar kādu latviešu valodas sugas vārdu (Bušs 2003, 57). Šajā rakstā analizēto personvārdu, kas veidoti no sugasvārdiem, lokā saskatāma diezganajiem sugasvārdu cilmes personvārdiem vērojama arī plaša semantiskā tematika.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|