Augusta Saulieša stāsta “„Neaizberama aka” varoņa saimes ļaudis uzskata, ka “„vecaistēvs būšot gan spokus redzējis – mānekļus” (LatviešuSaulietis 2016:, 23),; Aleksandra Grīna stāstā “„Nameja atgriešanās” ļaudis runā, ka “„mēra spoks staigājot naktīs apkārt un žņaudzot vīrus un sievas” (LatviešuGrīns 2016:b, 61), s. Stāstā “„Vecāru Indriķa dzīves stāsts” “„sargi laikam nodomāja, ka uz rijas augšas spokojas, jo neviens nenāca raudzīt” (LatviešuGrīns 2016:d, 81), bet Gunta BereļViestura Reimera stāstā “„Spogulis” varoņa sieva iesaka “– : „Labāk aizvāc to sasodīto spoku no guļamistabas,” (LatviešuReimers 2016:b, 349), ar to domājot spoguli.
1. Tehniskais noformējums;
8. Tekstveide;
|
Arī tīmeklī vārds “„raidieraksts” parādās arvien biežāk (piemēram, Vikipēdijas šķirklis “„Raidieraksts”). Šajā rakstā visbiežāk izmantots vārds “raidieraksts”, taču sinonīmijas un labskanības nolūkā lietots arī vārds “aplāde”, “podraide” un “podkāsts”Par vārda „podkāsts” nostiprināšanos latviešu valodā ir pārliecināta arī valodniece Dite Liepa (Kā labāk dzīvot 2021).
1. Tehniskais noformējums;
8. Tekstveide;
|
Norādot tēmas maiņu, partikulas jā, nē vai nu var tikt lietotas kopā atsevišķs izteikums, iezīmējot iespējamu pauzi starp vienu un otru tēmu (..un jādomā, kur kāju nolikt. Jā. Mareuss jau nedēļu nav licis slazdus..), vai arī tr citiem vārdiem, piem., starp citu blakus jā norāda uz iepriekš sāktās tēmas pavērsienu. Tās var atrasties nākamās tēmas sākumā, tālāk nosaucot arī iepriekšējo tēmu ([..] kad siena vāli smaržodami žūs tepat aiz apvāršņa.” Nē, nē, ne jau par siena vāliem es stāstīšu!).
1. Tehniskais noformējums;
8. Tekstveide;
|
Tas ir 100 % mūsējais – nevis no Andra." (Sarunas 2017) No konteksta var secināt, ka tas tiek teikts atzinīgi – kā par cilvēku, kurš prognozējams kā agresīvs "„pareizās ideoloģijas"” paudējs laikraksta slejās.
1. Tehniskais noformējums;
8. Tekstveide;
|
Tagad sintaksē ar cēloņiem lielākoties joprojām saprot gan cēloņus, gan arī rīcības iemeslus. Īpaši tas sakāms par cēloņa palīgteikumiem (tos sauc arī par cēloņa apstākļa palīgteikumiem).. [Vēl jāsakārto un jāpaslīpē] Cēlonis ir faktam (notikumam, parādībai, lietu stāvoklim u. tml.), iemesls un nolūks ir rīcībai (arī lēmumam u. tml.), pamatojums ir domai (spriedumam, secinājumam, pieņēmumam u. tml.).
1. Tehniskais noformējums;
8. Tekstveide;
|
Vārds izglītība (vispirms – izglītot) radās diezgan īpatnējā veidā, paplašinot no vācu un krievu valodas atšķirīgu semantisko lauku. 1868. gadā Atis Kronvalds savās publikācijās centās izteikt ‘izglītošanas’, ‘izkopšanas’ jēdzienu un aktivizēja vārdu daiļš un glīts vārddarināšanas potenciālu, paplašināja darbības vārdu glītot garīgā glītuma (civilizēta, izkopta stāvokļa) virzienā un pēc vācu ausbilden parauga pievienoja iz- (/izglītot (Kronvalds 1868; Kronvalds 1868a).
1. Tehniskais noformējums;
8. Tekstveide;
|
Lielākā daļa cilvēku, kuri norāda, ka prot baltkrievu valodu, patiesībā runā t. s. trasjankā ‒– krievu un baltkrievu valodas sajaukumā. Šāda situācija Baltkrievijā izveidojusies dažādu iemeslu dēļ, galvenais no tiem ir 19965. gadā Baltkrievijā notikušais referendums, kura rezultātā krievu valoda ieguva tādas pašas tiesības, kādas bija baltkrievu valodai.
1. Tehniskais noformējums;
8. Tekstveide;
|