Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 51 vienumi
Vienkāršības un skaidrības prasība nav lingvistiska kaprīze, būtībā tā ir principiāla nostādne, kas saistīta ar vispārēju tiesību principu, proti, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības (Pleps 2012, 18). 20. gadsimta sākumā šādu viedokli atbalstīja arī latviešu tiesību speciālisti: " Svarīgs prasījums ir, lai civillikumi būtu tādā valodā, ko visumā varētu saprast arī nejuristi, caurmēra lasītājs ar vispārēju izglītību." (Ducmanis 1936, 107) Domājot par to, kā organizēt juridisku tekstu, lai tas būtu pēc iespējas vieglāk uztverams, Šveices 1907. gada Civilkodeksa tēvs Eižens Hubers (Eugen Huber) ieteica vienkāršu shēmu, kas vēlāk ieguva apzīmējumu „Eižena Hubera likums” (Eugen Huber rule): katram pantam jāsatur ne vairāk par trim punktiem, katrā punktā jābūt vienam teikumam, un katram teikumam jāizsaka viena doma (Šarćevič 2000, 131). Šai ziņā viens no retiem veiksmes stāstiem un būtībā unikāls fakts saistīts ar Francijas 1804. gada Civilkodeksu – ir liecības, ka tāšo tekstu Stendāls uzskatījis par tik izcili veidotu, ka regulāri pārlasījis, lai uzlabotu pats savu stilu (Mattila 2006, 40).
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pirms un pēc metaforiskā izteiciena lietojuma prezidents uzsver latviešu tautas varonību ar diviem īpašības vārdiem vispārākajā pakāpē “visdzīvāko, visdedzīgāko”, kas kopā ar teikuma osubjektu (latviešu tauta) skatāms kā nacionālā gara diskursīvā konstrukcija un atspoguļošana.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Būtiskākais netiešais rezultāts: rezultātālatviešu valodai radīts jauns starpdisciplināras pētniecības virziens un pamats fundamentālu valodas tehnoloģiju izstrādei: (1) korpuss – LVTB un UDLV-LVTB (latviešu valodas daļa UD laidienoversijās v1.3–v2.101); (2) parsētāji latviešu valodai.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Līdzīgi arī vairākās pilsētās ir fiksēts pazemināts personu skaits ar dzimto latviešu valodu, kaut vai spriežot pēc uzvārdiem – Daugavpilī 2 % un Ludzā 5 %. Bez tam, skaitīšanāTurklāt uzskaitītie lībiešu valodas runātāji publicētajos skaitīšanas rezultātu izdevumos ir kļūdaini pieskaitīti pie personām ar dzimto lietuviešu valodu.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ja emigrantu vidū 2011. gadā latviešu bija tikai 39 %, tad 2017. gadā latviešu procents aizbraucēju starpāvidū pakāpeniski ir pieaudzis līdz 53 %.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pievēršoties jauniešu valodas lietojumam “„TikTok”, šie iemesli atspoguļosies valodas piemēros, taču jau tagad iespējamsvar teikt, ka grupas identitāte un vienaudžu vidū pazīstami izteicieni ir, iespējams, izteiktākie iemesli, kādēļ jaunieši izvēlas lietot gan angļu, gan latviešu valodu vienlaikus.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tā nu jaunās reālijas apzīmējums jaunajā valodas vidē kādu laiku dzīvo ar savu oriģinālo, bet piedaļēji latviskoto vārdu (piemēram, pievienota latviska galotne: smūtijs, indīpops, kērlings u.  tml.).
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tu raksti, ka latīņu valodā funkcionāli ekvivalentas bija zilbes ar garo patskani un slēgtās zilbes ar īso patskani, bet kas no tā būtu secināms?! Tikai tas, ka akcents tika likts uz temporāli garākajām zilbēm, kuru garumu noteica nevis pēc zilbes kodola garuma, bet zilbes kopējā garuma. :) Kas attiecas uz zilbes intonācijām, tās vispār ir „slidena” tēma, lai uz viņtām atsauktos!
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Es drīzāk teiktu, ka „intonācija“” ir kolektīvās piederības marķierisiezīmētāja, nevis tonēma.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Noteiktos gadījumos toabu veidu verbus var lietot pamīšus (Staltmane 1958, 192). Ar šo opozīciju saistīta arī cita semantiska opozīcija konkrēts / /vispārīgs (Kalnača 2004, 19).
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Sievietes vēlas savas sagrautās cerības vismaz iebalzamēt, iekonservēt (…)[..]. (D., 05.04.2007.) (…)[..] mums ir nevis tik daudz iemācīts, iedresēts, kā jādara, bet viss vairāk balstās uz entuziasmu un labo gribu. (DB:, 28.02.2003.) Parastajā privatizācijā tiek privatizēti jau aptuveni 55 % dzīvokļu, (…)[..] Ventspils tiešām neveic paātrināto privatizāciju, (…)[..] viss tiek ieprivatizēts, bet nekas nav noprivatizēts. (NRA:, 15.09.1999.) (…)[..] nav dzirdams nedz vaids, nedz iekunkstēšanās un ieprotestēšanās pret jeleko televīzijā rādīto. (LA:, 03.06.2006.) Priedēkļa iz- telpiskās nozīmes „‘ārā”’, „‘cauri”’ un „‘uz visām pusēm”’ ir plaši realizētsastopamas (izdeklarēt, izfiltrēt, izreklamēt).
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ir pieņemts, ka gramatikā var atrast atbildes uz visiem problēmjautājumiem un norādes, ko valodas lietotāji „drīkst” un ko „nedrīkst”, kas ir „pareizs” un kas „nepareizs”. Šajā ziņā jaunās gramatikas morfoloģijas daļa, iespējams, var sagādāt vilšanos, jo daudzos problēmgadījumos nav dots viens noteikts risinājums vai viena atbilde. Šāda pieeja jau noteikta gramatikas koncepcijā, akcentējot, ka zinātniskās gramatikas prioritāte nav normatīvais aspekts: „Kopumā jaunajai latviešu valodas zinātniskajai gramatikai ir nosacīti normatīvs raksturs, proti, normu noteikšana nav šīs gramatikas pašmērķis vai galvenais uzdevums. [..] gramatikā tiek iezīmētas normu pārmaiņas vai to attīstības tendences.” (Koncepcija 2008, 14–15) Valodas normatīvajāu sakarā morfoloģijas daļā daudzu tēmu aprakstosizklāstā ir atspoguļota reālā situācija pašreizējā latviešu valodas funkcionēšanas periodā – gramatisko formu svārstības un gramatisko variantu lietošanas iespējas.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Gan analizētās leksēmas, gan to funkcionāli semantiskais raksturojums liecina, ka darbārakstā (Bušs 1998, 38–42) skatīti okazionālismi, nevis jaunvārdi jeb neoloģismi.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Savukārt Dite Liepa šķir apzīmējumus jaundarinājums un jauninājums, norādot: „Tā kā preses valodā spilgti izpaužas autora jaunrade, vienā leksikostilistiskajā vienībā var vērot vairāku paņēmienu apvienojumu: gan aizgūtus elementus, gan latviešu valodai raksturīgo paņēmienu izmantojumu, dažādu derivatīvo līdzekļu kombinācijas u.  tml. Pamatojoties uz iepriekšminēto uzskaitījumu, darbā lietots termins jaundarinājums, aplūkojot leksiskas vienības, un termins jauninājums, runājot par vairāku līmeņu valodas parādībām.” (Liepa 2011, 99) Vārdnīcā jaunvārds tiek definēts kā: „Vārds, kas darināts, lai nosauktu nepazīstamu vai ar svešas cilmes vārdu apzīmētu valodas lietojumā aktuālu jēdzienu.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Latviešu valodā abos variantos ar atšķirīgu vārdu kārtsecību tas ticis izmantots sporta un atpūtas nometņu nosaukumos, kā arī rakstos par lielām ģimenēm, draudzīgām klasēm, deju kolektīviem u. tml. Taču atkarībā no situācijas apgalvojums var tikt apšaubīts vai pat pārvērsts savā pretstatā: Vai visi par vienu un viens par otru?
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tika apzinātas arī jaunajam terminoloģijas portālam nepieciešamās funkcijas un iespējamie attīstības virzieni, par paraugu ņemot ne tikai Latvijas, bet arī ārzemju terminoloģijas resursus un tiešsaistes vārdnīcas, piemēram, “„Multitran.ru”, “„Wordreference.com”. (Arnicāne u. c. 2016, 15). Koncepcijas izstrādes laikā “„Akadterm” un VVC terminu datubāzes lietotāji tika aicināti aizpildīt anketu ar 4četriem jautājumiem, kuros viņi tika lūgti ar vērtējumu no 0– līdz 10 novērtēt attiecīgās datubāzes lietošanas ērtumu, rezultātu uzticamību, kā arī to, vai meklētos terminus izdodas atrast un vai datubāzes vizuālais izskatnoformējums ir apmierinošs.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
No visiem onīmu veidiem, kādus pazīst un analizē mūsdienu onomastika, visatbilstošākais šai parādībai šķiet ergonīma jēdziens. Neliela atkāpe – terminsJāpiebilst, ka ergonīms ir viens no tiem Padomju Savienībā darināradītajiem valodniecības terminiem, kurus Rietumu pasaulē pazīst salīdzinoši maz un lieto galvenokārt bijušā t. s.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tā, piemēram, kādā teātra zinātnieces Valdas Čakares rakstītā izrādes recenzijā redzam pat trīs dažādus variantus: "„Feisbuks"” (transkribēts, pēdiņās un taisnā šriftā, ar lielo sākumburtu), feisbuks (transkribēts, kursīvā, ar mazo sākumburtu) un Facebook (oriģinālformrakstībā, kursīvā) (Čakare 2019).
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Arī laikrakstā "„Diena"” tā dažādos pielikumos un dažādu autoru rakstos lasāms gan oriģinālais, gan adaptēlatviskotais FB nosaukums.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Katras šādas dienas nozīmība turklāt mēdz arī mainīties dažādu apstākļu rezultātāietekmē, piemēram, plašāka Valentīndienas svinēšana ir pēdējo aptuveni 15-–20 gadu fenomens, kas savukārt cieši saistīts ar šo svētku komercializēšanu, bet ap 1990. gadu uzsāktā Lūcijas dienas svinēšana pēc īslaicīgas intereses dziļākas pēdas nav atstājusi.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;