Lai paustu savu negatīvo attieksmi vai atgādinātu sabiedrībai par kādu nosodāmu darbību vai faktu atsevišķu personu dzīvē, publiskajā telpā lieto nenormētās ikdienas saziņas valodas leksiku, kas jēdzieniski un kontekstuāli saistāma ar šo personu vērtību sistēmu. Žurnālists R.olands Tjarve: Ja kāds ir sašmucējies, kā saka mūsu radioklausītāji, tad viņš [politiķis] atkāpjas [negaidot tiesas spriedumu]. (LR1 21.07.11. Krustpunktā.) Latvijas Radio klausītāji, negatīvi vērtējot deputāta Dzintara Zaķa rīcību nodokļu jautājumā, raksturo viņu (LR1 Krustpunktā. 05.07.2012. ) kā šeftmani. Žurnāliste A.nita Daukšte par deputāta Dz. Zaķa („Vienotība”) rīcību saistībā ar automašīnas iegādi, un izvairīšanos no nodokļu nomaksas atgādina, ka: Savulaik viņi [„Vienotības” deputāti] aizmirsa Kampara [....] latus no tumbočkas.( (LR1 19.07.2012.) Interneta komentētāji visai skarbi izsakās par toreizējo prezidentu Valdi Zatleru, kurš devies uz Olimpiskajām spēlēm Pekinā un tādējādi neizrādot lielu interesi par notikumiem Gruzijmilitāro konfliktu Gruzijas pierobežā, lai gan raksta nosaukums Zatlers sekojot līdzi notikumiem Gruzijā liecina par pretējo: Diemžēl ļaunākā šī ārsta politiskā diagnoze ir apstiprinājusies -– bezmugurkaulnieks, zicpriekšsēdis... :( Jāņem vērā, kaKā norāda Ruta Veidemane, „ikdienišķu sarunvalodas vai vienkāršrunas vārdu, barbarismu un žargonismu lietošana parasti rada iespaidu, ka tiek runāts par kaut ko nesvarīgu, notiek kaut kādu faktu, kaut kādu vērtību piezemēšana, šķiet autors augstu nevērtē cilvēkus, par kuriem raksta, vai vismaz cenšas radīt iespaidu par brīvām attiecībām ar viņiem.
1. Tehniskais noformējums;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|