Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 13 vienumi
Korpusā balstīti parsētāju pētījumi Ņemot vērā nozīmīgo Universālo atkarību (UD) korpusa straujo attīstību un plašo lietojumu (sk. 3. nodaļu), šajā sadaļā iekļauto pētījumu aprakstam ir vairāk retrospektīva nozīme, jo UD kā vienojošā reprezentācija ir pavērusi iespējas daudzām valodām izmantot vienotus rīkus un vienotas parsētāju būves metodes, neveicot specifisku pielāgošanos (angl. feature extraction) katrai valodai.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Turējis gan šļūteni, gan ūdens „stobru”. SAIET (SANĀKT, SAĶERTIES; SAKRIST) RAGOS ar kādu. sar. Saķildoties, sanaidoties. (LFVLatvijas Avīze, 09.03.2011.) Nozīmes pastiprinājums rodas, ja substitūcijai tiek izmantots sinonīms, kas nosauc to pašu lietu vai parādību, bet pastiprina kādu tās pazīmi: izmēru, daudzumu, intensitāti, darbības tempu, stilistisko un/vai emocionālo ekspresivitāti utt., piemēram, sinonīmisku verbu iet – braukt substitūcija pirmajā gadījumā un noiet (nozust) – aizvākties otrajā piemērā.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Sadaļa Periodika veido 60 % no visa korpusa, un tajā proporcionāli ir iekļauti gan nacionālie, gan reģionālie laikraksti, gan arī speciālā un populārā periodika. Atšķirībā no 1918. gada preses LVK2018 atrodams ļoti plašs dažādu periodisko izdevumu klāsts, tādēļ rakstā nav uzskaitīti konkrēti mūsdienu preses izdevumi. No 1918. gada laikrakstiem tika atlasīti fragmenti, kuros minēti lietvārdi latvietis (biežākās vārdformas izveidotajā korpusā – latviešu, latvieši), latvis (biežākā vārdforma – latvju) un īpašības vārds latvisks. Vārds latviskums šī perioda laikrakstos netika atrasts. Šie paši vārdi un to apkaime analizēta arī LVK2018 periodikas sadaļā.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Paviršības tendence Visas iepriekš minētās tendences ir aktualizējušas vēl vienu latviešu valodas pārmaiņu virzienu, proti, valodas lietotāju nevērīgu attieksmi pret valodas lietojumu, piemēram, rakstītajā valodā tekstā parādās aizvien vairāk drukas kļūdu, ortogrāfijas un interpunkcijas normas tiek ignorētas, ir vērojama nemotivēta neskaidru aizguvumu izmantošana, aizvien biežāk sastopamas valodai neraksturīgas vai pat neloģiskas gramatiskās konstrukcijas, nekritiski tiek lietoti stilistiski pazemināti vārdi u.  c. Lai sazinātos ātrāk, vienkāršāk vai ekonomiski izdevīgāk, valodas lietotājs bieži vien kļūst paviršs un nekritisks valodas līdzekļu izvēlē, palaikam upurējot vienu no svarīgākajiem principiem saziņā – precizitāti un saprotamību.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Tomēr šādi jaundarinājumi ir īslaicīgi izteiksmes līdzekļi, kas saprotami tikai kontekstā (Jāņa Rozes grāmatnīcu reklāmas akcija notieka 2017. gada augustā, tātad mēnesi pirms 1. septembra – tradicionāli ikgadējā skolas/mācību laika sākuma).
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Cenšoties noskaidrot, vai realitātē eksistējošu lietu un parādību nosaukumi ir dabiski motivēti, t. i., vai nosaukumi precīzi atspoguļo lietas, vai tieši otrādi – lietas un to nosaukumus saista nevis tiešs, bet gan nosacīts, konvencionāls sakars –, grieķu filozofi (Heraklīts, Demokrīts, Platons u. c.) patiesībā ielika teorētiskās valodniecības pamatus, uz kuriem balstījās arī grieķu valodas gramatika.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Kad šis „nelaimīgais” skaitlis un „stindzinošie” valodas piemēri tik aukstasinīgi iztirzāti un izanalizēti dažādos kontekstos un ar dažādām pieejām, var uzelpot – latvieši īpaši nesirgst ar triskaidekafobiju.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Piemēram, Latvijā reģistrēti 3912 Aināri, bet tikai viens Aimārs, 4375 Artjomi, bet viens Artjons, 9180 Ievas, bet viena Eiva u.  tml. Ne tik populāru, īpaši svešo vārdu pārveidošana arī ir diezgan izplatīta Latvijā. Šādas parādības cēlonis varētu būt vecāku personiski estētiski priekšstati par personvārdu, kā arī īpašas oriģinalitātes meklējumi.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Tas, kas notiek mūsu virtuvē un tas, ko mēs ēdam, bieži vien ir noturīgāks un īstāks par to, ko mēs runājam. Ēdiens ir gan nepieciešamība dzīvības uzturēšanai, gan bauda, gan svētku sajūta, gan arī sociālais statuss.''” (Kursīte 2012) Itāļu virtuve no citām atšķiras ar lieliskām garšas īpašībām un tās veselīgumu.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Tiesa, ne vienmēr par labu latviešu valodai. Nelielai atkāpei no šodienas daži normatīvie dokumenti no vēstures: 1918. gada 4. janvāra Iskolata dekrēts par latviešu valodas lietošanu Latvijas iestādēs noteic: "„Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes Izpildu komiteja ar šo paziņo ka visās Latvijas oficiālajās iestādēs (guberņās, apriņķos, pilsētās, miestos un pagastos) lietojama latviešu valoda visās darīšanās.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Savukārt aptaujas liecina, ka, ja 2022. gadā 42% aptaujāto amerikāņu bija ne visai labvēlīgs skatījums uz Izraēlu, tad šogad šis īpatsvars ir palielinājies līdz 53%.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Ne visi tēli saistīti ar bailēm un negatīvu noskaņu -– citi vienkārši ir arhaiski tieši un tāpēc piemirsti, unvairs neatbilstoši kādas tagadnes tehnoloģiskajām iespējām un ērtībām.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Par komunistiem regulāri balsoja no 7,8% (2017. gads) līdz 18,5% (2002. gads), bet vēlētāju, vidēji 10% no Čehijas [4].
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;