Korpusā balstīti parsētāju pētījumi Ņemot vērā 1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; |
Turējis gan šļūteni, gan ūdens „stobru”. 1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; |
Sadaļa Periodika veido 60 % no visa korpusa, un tajā proporcionāli ir iekļauti gan nacionālie, gan reģionālie laikraksti, gan arī speciālā un populārā periodika. Atšķirībā no 1918. gada preses LVK2018 atrodams ļoti plašs dažādu periodisko izdevumu klāsts, tādēļ rakstā nav uzskaitīti konkrēti mūsdienu preses izdevumi. No 1918. gada laikrakstiem tika atlasīti fragmenti, kuros minēti lietvārdi latvietis (biežākās vārdformas izveidotajā korpusā – latviešu, latvieši), latvis (biežākā vārdforma – latvju) un īpašības vārds latvisks. 1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; |
Tomēr šādi jaundarinājumi ir īslaicīgi izteiksmes līdzekļi, kas saprotami tikai kontekstā (Jāņa Rozes grāmatnīcu reklāmas akcija noti 1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; |
Cenšoties noskaidrot, vai realitātē eksistējošu lietu un parādību nosaukumi ir dabiski motivēti, t. i., vai nosaukumi precīzi atspoguļo lietas, vai tieši otrādi – lietas un to nosaukumus saista nevis tiešs, bet gan nosacīts, konvencionāls sakars –, grieķu filozofi (Heraklīts, Demokrīts, Platons u. c.) patiesībā ielika teorētiskās valodniecības pamatus, uz kuriem balstījās 1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; |
Kad 1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; |
Piemēram, Latvijā reģistrēti 3912 Aināri, bet tikai viens Aimārs, 4375 Artjomi, bet viens Artjons, 9180 Ievas, bet viena Eiva u. 1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; |