Cēloņa palīgteikumos. N – norāde uz virsteikumā pavēstītā fakta (notikuma u. tml.) cēloni: Mammucim arī bija vasarasraibumi, bet āda nelobījās, jo mammucis vakaros ieziedās ar “„Nivea”. (Belševica 1995, 23) Viņas sāka turēties kopā, jo Bille bija uz stāstīšanu, Ausma uz klausīšanos un godīgi visam ticēja. (Belševica 1995, 59) Ko Jančelis sacīja, tam bija cits svars, jo Jančelis dzīvoja ielas mājā, kur turīgie ļaudis. (Belševica 1995, 76) Bille mēģināja, un aunelis apgāza viņu vēl ātrāk, jo nu ar pieri pret plaukstu viņš nāca ar ieskrējienu. (Belševica 1995, 127) Kad Bille pirmoreiz lasīja Sprīdīti, tad gan visi slavēja un brīnījās, kur skuķis iemācījies, jo mācījis neviens nebija, un Bille pati arī brīnījās, ka māk lasīt. (Belševica 1995, 164) 2.
1. Tehniskais noformējums;
6.6. Dalījums teikumos;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|