Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 7 vienumi
Jebkuras aptaujas savukārt aptver daudz mazāk par 1 % no visiem valsts iedzīvotājiem, līdz ar to iegūtie rezultāti var stipri svārstīties un, turklāt tie nebūt nav visaptveroši.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kima slikti fotografē, vienos naktī sūta smieklīgus video, ir visnotaļ komunikabla un atšķirībā no „Ūdenstorņa” varones viņai alternatīvā – sava – pasaule nav tik aktuāla: “„Ja iesāksi ar viņu diskusiju par kādu filmu, gatavojies saņemt eseju, trīs domrakstus un prezentāciju par tēlu izaugsmi, aktiermākslas prasmēm, sižeta pakāpeniskumu un skaņu efektiem.” (Krista Betija 2021, 12) Stāstījums „es” formā, izcēlumi Bold’treknrakstā, dialogi, šriffonta maiņa, melnbaltās ilustrācijas grāmatu vizuāli padara dinamiskāku, tomēr sīkais katras dienas apraksts, neraugoties uz autores cenšanos hiperbolizēt piedzīvoto, vietām sāk garlaikot.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
No faunas vietvārdos ar ķermeņa daļu nosaukumiem (visbiežāk aste, kāja, mugura) nepārspēts ir vilks, lācis, āzis, jērs, teļš, zaķis, cūka, vērsis, briedis, suns, govs, zirgs, lapsa, bet sastopams arī kaķis, aita, kaza, bullis, gailis, bebrs, vāvere, varde, ūdrs, lūsis, līdaka, cauna, cīrulis, irbe, žagata, balodis, žurka, pūce, zoss, cīrulis, zīlīte, dzērve, stārķis, čūska, zutis, reņģe u.  c. Šīs grupas vietvārdus nereti motivē metaforisks nozīmes pārnesums, piemēram, Suņa asta, lauks Jaunlaicenē, „šaurs un garš lauks kā suņa aste”, 1979, taču biežāk gan šāda vietvārda vārdsavienojuma pirmā komponenta izvēles pamatā, šķiet, ir tautas etimoloģijas rezultātādēļ piedēvēta pazīme vai metonīmisks pārnesums (proti, teritorijā patiešām uzturas vai ir manīts kāds meža vai mājas dzīvnieks): piemēram, Vēršastes Vietalvā ir zemnieku saimniecība un pļava, kur, pēc teicēja stāstītā, „senāk dzīvojuši vērši, tauri un astes vien zibējušas, kad tie skrējuši”, 1960, Odžaste, pļava Laucienē, „čūsku daudz”, 1962, Kazpēdas, mājvieta Lēdurgā, „kur cēla māju, bija daudz kazu pēdiņu”, 1961, Vilka pēda, pļava Nīgrandē, „Lenduma meža malā, mežā bijis ļoti daudz vilku”, 1959.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Jāteic arī, kaVērtējot kopumā, tā bez apdoma iegādātā „importa manta“, kas stipri nomākusi pašmāju ražojumu, — pusgarā domuzīme (–) — nav, laikam, pavisam atmetama: tā var būt noderīga, rādot intervālu starp skaitļiem (1–5; lietojama bez atstarpēm!). Šādi tiek praktizēts arvien biežāk, un, domājams, šis paņēmiens ir atbalstāms (tas ļautu arī diferencēt A. Blinkenas minētos „neērtos“ gadījumus, sal.: Rīt spīdēs saule un būs arī siltāks – 21–26 grādi (Blinkena 2009:, 386) un skaidrāku ..būs arī siltāks — 21–26 grādi).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Par to ir jāpastāv, citādi straume mūs aizskalos.” (Ir, 22.02.2018.) Metafora „brīnums” attiecināta uz simtgadi, valsti un mūsutās sasniegumiem.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Aplūkosim, piemēram, īsinātā lietvārda atcerēšanās , tā motivētājvārda atcerēties un īflektīvā atvasinājuma atcere semantisko struktūru: Atcerēšanās – ‘Process → atcerēties’; Atcerēties – ‘1.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Iespējams, ka veidodarināts no attiecīgā uzvārda (skat. 2.7.); Āris Sēlis < sēlis (sēļu cilts piederīgais), iespējams, darināts no tāda paša uzvārda (Siliņš 1990, 287); Āris Taifuns < taifūns; Edīte Astrīde Usvara < ? uzvara; Elīna Upe < upe.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;