Vienlīdz izplatītas ir formas gan ar īsu patskani, gan ar garu. Runājot Hermaņa Bendika vārdiem, „kāpēc gan pretoties valodas dabiskajai attīstībai, ko rosina saziņas skaidrības un ekonomijas motīvi un kāpēc neveicināt šo dabisko attīstību arī ar rakstību, ja jau valodas attīstība gājusi un iet pāri pašreizējās rakstības celtajiem -ām, -āt šķēršļiem.” (Bendiks 1965, 107) Patskaņu garumi, iespējams, tieši izlokšņu ietekmē, var saīsināties arī citās darbības vārdu formās un divdabjos (Freimane 1993, 145–146), piemēram., garā patskaņa [ī] vietā tiek runāts īsais patskanis [i] (izmācījām ―– izmācijām, stāstīja ―– stāstija, saistīja ―– saistija, gadījies ―– gadīijies, izvirzīju ―– izvirziju), garā patskaņa [ū] vietā tiek runāts īsais patskanis [u] (dabūju ―– dabuju).
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
8. Tekstveide;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|