Nomenu morfoloģijas ziņā ir ievērojamis, ka gan Ludzas, gan Veclaicenes apkaimes valodā daudz izmantoti ārvietas locījumi, pat tur, kur būtu sagaidānepieciešams iekšvietas locījums. Īpaši izplatīts tas ir allatīva jeb “‘uz kurieni”’ locījuma gadījumā: Briģi kerigole ‘uz baznīcu’ Briģos, sal. ig. kirikusse, Kornetu mõtsalõ ‘uz mežu’ Kornetos, sal. ig. metsa; r. Retāk sastopama arī inesīva pielīdzināšana allatdesīvam: kerigol ‘baznīcā’, sal. ig. kirikus, mõtsal ‘mežā’, sal. ig. metsas. Ārvietas locījumi negaidīti sastopami arī leivu valodā, piemēram., soulõ ‘uz purvu’, sal. ig. sohu, maalõ ’‘zemē’, sal. ig. maha;. Ludzas igauņu valodā šis princips produktīvi izmantots arī veida apstākļa vārdu darināšanā: aohnalõ ‘lēnām’, sal. ig. aegsasti.
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|