Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 2 vienumi
Valodas lietošanas kontroles jomā vislielākās problēmas radīja Ministru kabineta 2000. gada 22. augusta noteikumi Nr. 296 "„Noteikumi par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību"”, jo tajāos tika noteiktas atšķirīgas prasības pret valsts valodas prasmes līmeni valsts un pašvaldības iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī to uzņēmējsabiedrību darbiniekiem, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai (šo noteikumu 1. pielikums), un privāto iestāžu, organizāciju un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem un pašnodarbinātajām personām, kuras, pamatojoties uz likumu vai citu normatīvo aktu, veic noteiktas publiskas funkcijas, kā arī, ja to darbība skar likumīgās sabiedriskās intereses (2. pielikums).
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība;
Vērojama arī abu rakstības tradīciju mijiedarbība dažādos latgaliešu rakstu valodas attīstības posmos. „Pēdējo gadu pētījumi latgaliešu rakstu valodas un literatūras vēsturē vedina domāt, ka tieši laicīgā garīdzniecība jeb Livonijas klērs ir aizsākusi latgaliešu rakstu valodas tradīciju, jo jezuīti 18. gadsimta 30. gados vēl ir diskutējuši par Baznīcas valodu Latgalē, tāpēc laikam nav nejaušs visai interesantais un savdabīgais jezuīta Georga (Jura) Špungjaņska mēģinājums rast kompromisa latviešu rakstu valodu 1732. gadā izdotajā gramatikā „Dispositio imperfecti..”, apvienojot abas galvenās dzīvās runas formas – lejaslatviešu jeb lejzemnieku un augšlatviešu jeb augšzemnieku.” (Stafecka 2004, 225, 226). Arī 20. gs. sākumā dažu autoru darbos var manīt lejzemnieku rakstības tradīcijas ietekmei.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība;