Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 22 vienumi
Kā raksta D. Nītiņa:, “pragmatiskā funkcija ir valodas konkrētais, individuālais izmantojums, ko nosaka runātāja vai rakstītāja nolūki, viņa garastāvoklis, nepieciešamība spēlēt kādu lomu, vēlēšanās kaut ko panākt vai izteikt savu attieksmi.” (Nītiņa [2001]b, 2014b, 334). Pragmatikā vislielākā uzmanība tiek pievērsta valodas lietojumam un tā likumsakarībām.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Jāuzsver, ka par nopietnu vērtējumu neuzskatu t. s. „klientu apmierinātības aptauju” – saprotams, ka autors visbiežāk būs apmierināts ar redaktoru, kas viņa darbā neko nav labojis, un ārkārtīgi neapmierināts, ja redzēs tekstu pamatīgi pārveidotu (sabojātu).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Kā zināms, šī perioda laikraksti ir vecajā drukā, un diemžēl mēģinājumi sameklēt kādu no iepriekš minētajiem atslēgas vārdiem 1918. gada presē pierādīja, ka rakstzīmju atpazīšanas īpatnību un kļūdu dēļ korpuss, ko varētu iegūt automātiski, būtu nepilnīgs un prasītu apgūt, kā tieši interesējošie atslēgas vārdi atpazīti, piemēram, vārds latviešu atpazīts gan kā latweeşchu, gan latweeschu, gan latmeeschu u. tml. Galvenokārt šī iemesla dēļ tika nolemts ierobežot aplūkotās periodikas apjomu ar viena mēneša izdevumiem, un tika pārlapoti visi 1918. gada maija izdevumi latviešu valodā: daiļrakstniecības, mākslas un zinātnes laikraksts “„Taurētājs”;, mēnešraksts “„Jaunā Latvija”;, politiska, sabiedriska un literāriska dienas avīze “„Baltijas Ziņas”;, Latvijas Pašnolemšanās savienības biļetens “„Brīvā Latvija”;, Krievijas Komunistiskās (lielinieku) partijas izdevums “„Cīņa”;, politisks, sabiedrisks un literārisks dienas laikraksts “„Līdums”; “, „Atvase”; “, „Dzimtenes Ziņas”;, politisks un literārisks laikraksts “„Rīgas Latviešu Avīze”. Šo izdevumu tematika ir daudzveidīga – ievietotas ne tikai ziņas, sludinājumi, politiski, filozofiski un vēsturiski apraksti, bet arī daiļliteratūra, literatūras teorija, kritika u. tml. Mūsdienu periodikas analīzei izvēlējāmies Līdzsvarotā mūsdienu latviešu valodas tekstu korpusa (LVK2018) sadaļu Periodika (Levāne-Petrova 2012).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Man tiem ir lielāka uzticība nekā mūsu bāleliņiem, kas 20 gadus klieguši par patriotismu, bet izdarījuši neko labu nav.” (LA 2011., 03. 15) 3.2011.) Šim nolūkam tiek atbalstīts Trojas zirgs -– Latvijā nelojālie krievvalodīgie, uzpirktie bāleliņi, dažas Krievijas atbalstītas, finansētas partijas.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Visplašāko tautas slāņu aktivāciju aizsāka laikrakstā "„Padomju Jaunatne"” publicētais Ainas Blinkenas raksts "„Par latviešu valodas statusu -– vēlamo un esošo"” (Blinkena 1988), pēc kura tika saņemtas vēstules ar 307 875 personu parakstiem, paužot skaidru atbalstu latviešu valodas valstiskā statusa noteikšanai.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Kūlis dažkārt mēdz spēlēties ar strukturāli tuviem vārdiem, radot okazionālismu rindas, piemēram, ierosmei un semantiskajām asociācijām izmantojot apstākļa vārdu pieklājīgi, darināti vārdi aizklājīgi, uzklājīgi, apklājīgi, noklājīgi (Kūlis 1998, 13); emocionāla stāvokļa raksturošanai lietota okazionālismu rinda pietraukumi, līdztraukumi, aiztraukumi, aptraukumi, ietraukumi, pietraukumi, kas strukturāli un semantiski saistīta ar atvasinājumiem satraukumi, uztraukumi (Kūlis 1999, 72), ; [..] kāds rūķis vai rūķēns saaukstējās, apaukstējās, noaukstējās, aizaukstējās, pieaukstējās, uzaukstējās, ieaukstējās, ataukstējās un līdzaukstējās (Kūlis 2006, 115).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Valsts vadošo personu runās un rakstos lietoto vārdu skaits, skolnieku un skolotāju vārdu krājums, visbeidzot katastrofāli nepareizā latviešu valoda šodienas plašsaziņas līdzekļos [. (http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/633152-petijums_nav_pamata_uzskatit_ka_latviesu_valoda_butu_apdraudeta, 05.11.2016].) Latviešu valodā tik tiešām ir visdažādāko leksikas slāņu vārdi, kas lietojami atšķirīgu tipu tekstos, un atkal viss atkarīgs no runātāja izglītotības un valodas izjūtas.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Andra Zeibota stāsta “„Kompromisu cilvēks” varonis stāsta noslēgumā nokļūst savu pārdabisko kaimiņu (cik noprotams, vampīru vai citu viņpasaules būtņu) varā, sajūtot to “„vēsās marmora ādas pieskārienu” (LatviešuZeibots 2016:, 424), viņu apņem “„stindzinošs aukstums” un “„ledus šķita sažņaudzam krūtis”, mājas kurpes kājās ir “„apsarmojušas” (LatviešuZeibots 2016:, 428), “„saltas strāvas caururbj plaušas, nespēju ieelpot, asinis sasalst dzīslās” (LatviešuZeibots 2016:, 429).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Drīz ap krāsmatām kuploja jauna rožu plantācija. Ļaudis no tuvas un tālas apkārtnes brauca šurp, priecājās par brīnišķīgajiem ziediem, izraka stādus un aizveda līdzi uz savām mājām.” (LatviešuKaijaks 2016:a, 235) Tātad lasītājs var tikai iztēloties, cik daudz līdzīgu šaušalīgu cīņu drīzumā nāksies izcīnīt skaisto ziedu tīkotājiem –, taču šis scenārijs tiek atstāts lasītāja iztēlei.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Vairumu salikteņveida abreviatūru veido divi (27 %), trīs (40 %), vai četri (17 %) burti (Bankavs 1997:, 11).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Latviešu valodas prast lietošanas tradīciju rāda „Latviešu literārās valodas vārdnīca”: prast – ‘Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt kādu darbību, uzdevumu u. tml.’ prot šūt, prot zīmēt, lasīt // Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, kas spēj runāt, lasīt (kādā valodā) saprast tekstus (tajā). [...] viņš labi prata angļu valodu un bez kādām grūtībām varēja lasīt katru grāmatu vai laikrakstu.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Valodniece noraida tādus izteicienus kā – uz visstingrāko aizliegt, uz visātrāko padarīt. „Aizliegt var stingri jo stingri vai vienkārši stingri; padarīt kaut ko, piem., pašūt apģērbu var cik vien ātri iespējams.” Tālāk M. Lepika stāsta par verbu darinājumiem ar priedēkli uz- un aizrāda, ka vārds uzteikt nozīmē ‘slavēt’, bet dzīvokli vai vietu var atteikt,; kandidātus neuzstāda, tos var minēt, nosaukt vai izraudzīt.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Skolēnu pārspriedumu korpusā visi teksti ir anonīmi, tie ir kodēti, lai atpazītu reģionu (r- – Rīga, l- – Latgale, k- – Kurzeme) un izglītības programmu (lvs- – latviešu mācību valodas vidusskola;, mts- – mazākumtautību skola;, vg- – valsts ģimnāzija).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Par vienu "„Instagram"” bildi -– vidējā mēnešalga valstī.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Agrīnajā jaunangļu periodā (16. gs. – –17. gs.) uzrunas sistēma piedzīvo vēl lielākas izmaiņas.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Aiz jēdziena “medijs” ierastās izpratnes – plašsaziņas līdzeklis (televīzija, radio, prese) vai vide informācijas saglabāšanai un informācijas izpausmes veids (attēls, skaņa, video) – atrodama vēl cita, norobežota un sena, nozīme –: medijs ir cilvēku un garu starpnieks reliģiskos rituālos.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Proti, plašsaziņas līdzekļi nelabprāt aizskar tematus, kas varētu draudēt ar pamatotas un arī nepamatotas ideoloģiskās orientācijas piedēvēšanu, piemēram, komunists, buržujs vai terorists. (Herman &, Chomsky 2008) Visas šīs noslieces izpaužas izteiksmes līdzekļu izvēlē, proti, valodas lietojumā, kas savukārt tālāk ietekmē ziņu lasītāju uzskatus.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Politikas plānošanā neatkarīgi no attīstības dokumenta veida ietverami šādi rīcības posmi: situācijas raksturojums, analīze, t. sk. pētījumu izmantošana dokumentu sagatavošanas posmā; galveno esošo un potenciālo problēmu formulējums; ietekmes sākotnējais izvērtējums; iespējamie alternatīvie risinājumi un to ietekmes (t. sk. ietekmes uz valsts budžetu) novērtējums,; politikas plānošanas dokumenta saskaņošana (t. sk. konsultācijas un sabiedriskā apspriešana) un apstiprināšana; atskaitīšanās un kontroles kārtība; lēmuma par finanšu resursu piešķiršanu pieņemšana; politikas īstenošana un uzraudzība; politikas sasniegto rezultātu ietekmes izvērtējums: prognozējamie politikas un darbības rezultāti; saistība ar citiem politikas plānošanas dokumentiem vai normatīvajiem aktiem.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Latvietis zina kādas divas trīs rindas, kurās atrodami aliterāciju un asonanšu pāri: „Riti, riti, rīta rasa”, „; Gludu, gludu galvu glaudu” vai „Liptin lipa liepu lapa”.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Acīmredzot šī vietvārda izvēle Latvijā ir motivēta trejādi: 1) attiecīgā apvidū apmetušies citas tautības iedzīvotāji:; 2) laba, ražīga zeme:; 3) nomaļa, attāla vieta (Balode 1997, 69).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;