Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 12 vienumi
Kā raksta D. Nītiņa:, “pragmatiskā funkcija ir valodas konkrētais, individuālais izmantojums, ko nosaka runātāja vai rakstītāja nolūki, viņa garastāvoklis, nepieciešamība spēlēt kādu lomu, vēlēšanās kaut ko panākt vai izteikt savu attieksmi.” (Nītiņa [2001]b, 2014b, 334). Pragmatikā vislielākā uzmanība tiek pievērsta valodas lietojumam un tā likumsakarībām.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Jāuzsver, ka par nopietnu vērtējumu neuzskatu t. s. „klientu apmierinātības aptauju” – saprotams, ka autors visbiežāk būs apmierināts ar redaktoru, kas viņa darbā neko nav labojis, un ārkārtīgi neapmierināts, ja redzēs tekstu pamatīgi pārveidotu (sabojātu).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Kūlis dažkārt mēdz spēlēties ar strukturāli tuviem vārdiem, radot okazionālismu rindas, piemēram, ierosmei un semantiskajām asociācijām izmantojot apstākļa vārdu pieklājīgi, darināti vārdi aizklājīgi, uzklājīgi, apklājīgi, noklājīgi (Kūlis 1998, 13); emocionāla stāvokļa raksturošanai lietota okazionālismu rinda pietraukumi, līdztraukumi, aiztraukumi, aptraukumi, ietraukumi, pietraukumi, kas strukturāli un semantiski saistīta ar atvasinājumiem satraukumi, uztraukumi (Kūlis 1999, 72), ; [..] kāds rūķis vai rūķēns saaukstējās, apaukstējās, noaukstējās, aizaukstējās, pieaukstējās, uzaukstējās, ieaukstējās, ataukstējās un līdzaukstējās (Kūlis 2006, 115).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Valsts vadošo personu runās un rakstos lietoto vārdu skaits, skolnieku un skolotāju vārdu krājums, visbeidzot katastrofāli nepareizā latviešu valoda šodienas plašsaziņas līdzekļos [. (http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/633152-petijums_nav_pamata_uzskatit_ka_latviesu_valoda_butu_apdraudeta, 05.11.2016].) Latviešu valodā tik tiešām ir visdažādāko leksikas slāņu vārdi, kas lietojami atšķirīgu tipu tekstos, un atkal viss atkarīgs no runātāja izglītotības un valodas izjūtas.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Andra Zeibota stāsta “„Kompromisu cilvēks” varonis stāsta noslēgumā nokļūst savu pārdabisko kaimiņu (cik noprotams, vampīru vai citu viņpasaules būtņu) varā, sajūtot to “„vēsās marmora ādas pieskārienu” (LatviešuZeibots 2016:, 424), viņu apņem “„stindzinošs aukstums” un “„ledus šķita sažņaudzam krūtis”, mājas kurpes kājās ir “„apsarmojušas” (LatviešuZeibots 2016:, 428), “„saltas strāvas caururbj plaušas, nespēju ieelpot, asinis sasalst dzīslās” (LatviešuZeibots 2016:, 429).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Drīz ap krāsmatām kuploja jauna rožu plantācija. Ļaudis no tuvas un tālas apkārtnes brauca šurp, priecājās par brīnišķīgajiem ziediem, izraka stādus un aizveda līdzi uz savām mājām.” (LatviešuKaijaks 2016:a, 235) Tātad lasītājs var tikai iztēloties, cik daudz līdzīgu šaušalīgu cīņu drīzumā nāksies izcīnīt skaisto ziedu tīkotājiem –, taču šis scenārijs tiek atstāts lasītāja iztēlei.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Latviešu valodas prast lietošanas tradīciju rāda „Latviešu literārās valodas vārdnīca”: prast – ‘Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt kādu darbību, uzdevumu u. tml.’ prot šūt, prot zīmēt, lasīt // Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, kas spēj runāt, lasīt (kādā valodā) saprast tekstus (tajā). [...] viņš labi prata angļu valodu un bez kādām grūtībām varēja lasīt katru grāmatu vai laikrakstu.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Valodniece noraida tādus izteicienus kā – uz visstingrāko aizliegt, uz visātrāko padarīt. „Aizliegt var stingri jo stingri vai vienkārši stingri; padarīt kaut ko, piem., pašūt apģērbu var cik vien ātri iespējams.” Tālāk M. Lepika stāsta par verbu darinājumiem ar priedēkli uz- un aizrāda, ka vārds uzteikt nozīmē ‘slavēt’, bet dzīvokli vai vietu var atteikt,; kandidātus neuzstāda, tos var minēt, nosaukt vai izraudzīt.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Skolēnu pārspriedumu korpusā visi teksti ir anonīmi, tie ir kodēti, lai atpazītu reģionu (r- – Rīga, l- – Latgale, k- – Kurzeme) un izglītības programmu (lvs- – latviešu mācību valodas vidusskola;, mts- – mazākumtautību skola;, vg- – valsts ģimnāzija).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Proti, plašsaziņas līdzekļi nelabprāt aizskar tematus, kas varētu draudēt ar pamatotas un arī nepamatotas ideoloģiskās orientācijas piedēvēšanu, piemēram, komunists, buržujs vai terorists. (Herman &, Chomsky 2008) Visas šīs noslieces izpaužas izteiksmes līdzekļu izvēlē, proti, valodas lietojumā, kas savukārt tālāk ietekmē ziņu lasītāju uzskatus.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Politikas plānošanā neatkarīgi no attīstības dokumenta veida ietverami šādi rīcības posmi: situācijas raksturojums, analīze, t. sk. pētījumu izmantošana dokumentu sagatavošanas posmā; galveno esošo un potenciālo problēmu formulējums; ietekmes sākotnējais izvērtējums; iespējamie alternatīvie risinājumi un to ietekmes (t. sk. ietekmes uz valsts budžetu) novērtējums,; politikas plānošanas dokumenta saskaņošana (t. sk. konsultācijas un sabiedriskā apspriešana) un apstiprināšana; atskaitīšanās un kontroles kārtība; lēmuma par finanšu resursu piešķiršanu pieņemšana; politikas īstenošana un uzraudzība; politikas sasniegto rezultātu ietekmes izvērtējums: prognozējamie politikas un darbības rezultāti; saistība ar citiem politikas plānošanas dokumentiem vai normatīvajiem aktiem.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Acīmredzot šī vietvārda izvēle Latvijā ir motivēta trejādi: 1) attiecīgā apvidū apmetušies citas tautības iedzīvotāji:; 2) laba, ražīga zeme:; 3) nomaļa, attāla vieta (Balode 1997, 69).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;