Personām, kas mēģinās apšaubīt sprieduma pamatotību, draud pārmetumi par mēģinājumu ietekmēt strīda turpmāko risināšanu nākošamajās tiesas instancēs, apvainojumi nekompetencē, materiālā ieinteresētībā u. tml. Nevar apgalvot, ka Tieslietu ministrija, Augstākā tiesa un citas valsts institūcijas nebūtu norūpējušās par tiesu varas autoritāti un sabiedrisko vērtējumu. 2019. gada novembrī klajā tika laista grāmata “Tiesas un mediju komunikācija”, kurā ar zināmu nokavējumu publiskots arī pētījumu centra SKDS 2017. gada pētījums, kura rezultāti nav glaimojoši tiesu varai.
1. Tehniskais noformējums;
4.3. Īpašības vārds;
|
Patiesībā Lietuvā šādas vietas ir divas – otrāa atrodas Lietuviešu valodas institūtā, kur ierīkots muzejs “„Lietuviešu valodas pavards”.
1. Tehniskais noformējums;
4.3. Īpašības vārds;
|
Pēc Džefrija Līča (Geoffrey Leech) domām, „konotatīvā nozīme ir komunikatīva vērtība, kas izteicienam piemīt, pateicoties tam, uz ko tas attiecas un kas ir virs un pāri tā tīri konceptuālajam saturam” (Leech 1974, 14). Šāda konotācijas izpratne tiek piedāvāta arī „Valodniecības pamatterminu skaidrojošajā vārdnīcā”, kur termins konotācija skaidrots kā valodas vienības jēdzieniskā satura uzslāņojums: „Valodas vienības (vārda, vārdformas, frazeoloģisma, teikuma) jēdzieniskā satura uzslāņojums: stilistiskā nokrāsa, emocionālais saturs, pozitīvs vai negatīvs vērtējums, tēlainība, asociatīvās sēmas.
1. Tehniskais noformējums;
4.3. Īpašības vārds;
|
Diemžēl plašsaziņas līdzekļi (laikraksti, dzeltenā prese, dažādāas TV pārraides, šovi u. tml.) ne vienmēr piedāvā labus valodas paraugus.
1. Tehniskais noformējums;
4.3. Īpašības vārds;
|
Starp simt100 Latvijas populārākajiem uzvārdiem nav sastopams neviens, kura pamatā būtu vietvārds.
1. Tehniskais noformējums;
4.3. Īpašības vārds;
|
Horizontālās svītras Koptā pareizrakstībā būtu jādiferencē vismaz divējāda garuma horizontālaās svītras: domuzīme (—), kurai parasti no abām pusēm liekamas atstarpes, izņemot (sa)vienotājzīmes funkciju (Blinkena 1969, 355; 2009, 384), un defise (), ko izmanto plaši un vienmēr bez atstarpēm no abām pusēm: pārnesot vārdus jaunā rindā, rakstot dubultuzvārdus (Vaira Vīķe-Freiberga), pierakstot skaņu atdarinājumus (pēk-pēk!), valodniecībā rādot vārda sastāvdaļas (piedēklis -tājs-) u. tml. Diemžēl populārākais teksta redaktors „MS Word“, automātiski formatējot tekstu, īstās domuzīmes (—) vietā liek pusgaro (–), un datorrakstītājs visbiežāk tam „nepretojas“.
1. Tehniskais noformējums;
4.3. Īpašības vārds;
|
Precizitātes labad jāpiemin, ka pastāv vēl arī „t. s. pelēkaās zonas”, kurās pēc administratīvi teritoriālajām reformām kādā brīdī bija radies konfesionālais un nacionālais sajaukums – tādā gadījumā, iespējams, izloksne arī izzūd daudz agrāk.
1. Tehniskais noformējums;
4.3. Īpašības vārds;
|
Interesanti, ka pirmajā izdevumā termini „latgalietis”, „latgaliešu valoda”, „latgalisks” vēl netiek raksturoti pēc definīcijas, kā arī apspriesti no baltu valodu vēstures viedokļa, kas ļautu stingri pateikt, ka vecais viedoklis par divām dzīvām baltu valodām ir nepareizs un revidējams, un pamatot domu, ka kopš šī brīža vajadzētu domāt citādāki.
1. Tehniskais noformējums;
4.3. Īpašības vārds;
|
To efektivitāte gan ir salīdzinoši zema -– līdzeklis ir dārgs, nematožu mūžs īss, turklāt tās iedarbojas tikai uz jaunajiem gliemjiem, nevis dzīves rūdītajiem.
1. Tehniskais noformējums;
4.3. Īpašības vārds;
|
Pārējie darbojušies zinātniski tehniskajā izlūkošanā, pretizlūkošanā, organizētās noziedzības apkarošanā, sabotāžas novēršanā transportā. [...] Lasot interviju, rodas jautājumi par daudziem tajā izteiktajiem apgalvojumiem.
1. Tehniskais noformējums;
4.3. Īpašības vārds;
|