Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 448 vienumi
Pārējos gadījumos L. Ceplīša izstrādātās normas paliek spēkā.
1. Tehniskais noformējums;
L. Ceplītis piedāvā ua, ue, uo atveidot ar va, ve un vo, atrunājot ue divskaņa izrunas variantus.
1. Tehniskais noformējums;
No vienas puses, nereti izmantojam pamatfaktus, piemēram: cilvēka valoda izsenis ir evolucionējusi (tās vēsturiskā rekonstrukcija aptver ne vairāk kā 7000 gadus, lai gan valodu pirmsākumi iesniedzas vismaz 200 000 gadus senā pagātnē (Tallerman, Gibson 2012, 508)); valodu kontakti ir fundamentāls valodas pilnveides un tātad – arī valodas nākotnes priekšnosacījums; visām valodām ir raksturīgas kopīgas iezīmes, kas izriet, piemēram, no dzīves vides, cilvēka psihoemocionālo un sociālo vajadzību un īpašību līdzības (saistībā ar aizguvumiem šis fakts ir gan viens no iemesliem, gan viens no izskaidrojumiem, kāpēc, ņemot vērā valodu atšķirības, aizgūšana tomēr notiek un ir iespējama); valodas nenovēršamās pārmaiņas – to atzīst pat lielākie pūristi – nav uzskatāmas nedz par vēlamām, nedz nevēlamām.
1. Tehniskais noformējums;
Irina Levontina (Ирина Левонтина), piekrizdama tiem, kas saka, ka ne mēs valdām pār valodu, bet valoda – pār mums (Левонтина 2015, 8), atgādina, ka valodas organisms ir pārsteidzoši dzīvīgs; tam grūti kaut ko uztiept; jauni vārdi vai jaunas vārdu nozīmes liecina par attiecīgu nepieciešamību; ar laiku šīs nozīmes tiek atmestas vai pieņemtas kopā ar jauno saturu (Левонтина 2016, 17-–18).
1. Tehniskais noformējums;
Tas nozīmē, ka vara patiesību gan veido, gan atražo. (Fuko 1995, 30-–31). Fuko raksturojumā patiesība ir principiāli atkarīga no diskursīvā jeb valodiskā konteksta.
1. Tehniskais noformējums;
Līdz ar masu sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu attīstību 20. gadsimtā paplašinājusies ir arī “organizētā pārliecināšanas komunikācija”. (Robinson et al. 2019). Līdzās tādiem apzīmējumiem kā “sabiedriskās attiecības” vai “politiskais mārketings”, tas ir kārtējais eifēmisms sliktu slavu ieguvušajam jēdzienam “propaganda”.
1. Tehniskais noformējums;
Tās vietā ir vajadzīgs jauns un paplašināts skatījums, kas aptver sarežģīto varas attiecību un reklamēšanas valodas attiecību savijumu. (Corner 2007). Jauno tehnoloģiju izvirdums ir pavēris iespēju masveida komunikācijai, taču noteikta veida, proti, lielākoties tā ir nevis dialektiska runa, bet gan monoloģisks plakātiskums.
1. Tehniskais noformējums;
Viņš parāda, kā īsā laikā tādi vārdi kā “uzvilkt”, “fanātisms”, “organisks”, “mūžīgs” un daudzi citi ieguva specifisku nozīmes nokrāsu.
1. Tehniskais noformējums;
Aizgājušā gadu simteņa deviņdesmito gadu grāvējfilma “Rembo” (Rambo), ļaužu prātos, visticamāk, ir iegūlusi visupirms ar Silvestra Stalones tēlotā supervaroņa neticamajām cīņām un mūždien puskailo muskuļoto torsu, tomēr tā ir arī sava laika un ideoloģisko cīņu liecība.
1. Tehniskais noformējums;
Lielākoties plašsaziņas līdzekļos pirms vārdkopas “Islāma valsts” pievienoja “tā dēvētā” vai “pašpasludinātā”, tādējādi norādot uz organizācijas nosaukuma neleģitimitāti. (Kūlis 2018, 28–30). Tam bija arī militāra rakstura nozīme, jo pret teroristu grupējumu drīkst cīnīties citādi nekā pret valsti.
1. Tehniskais noformējums;
Aiz jēdziena “medijs” ierastās izpratnes – plašsaziņas līdzeklis (televīzija, radio, prese) vai vide informācijas saglabāšanai un informācijas izpausmes veids (attēls, skaņa, video) – atrodama vēl cita, norobežota un sena, nozīme – medijs ir cilvēku un garu starpnieks reliģiskos rituālos.
1. Tehniskais noformējums;
Proti, plašsaziņas līdzekļi nelabprāt aizskar tematus, kas varētu draudēt ar pamatotas un arī nepamatotas ideoloģiskās orientācijas piedēvēšanu, piemēram, komunists, buržujs vai terorists. (Herman & Chomsky 2008). Visas šīs noslieces izpaužas izteiksmes līdzekļu izvēlē, proti, valodas lietojumā, kas savukārt tālāk ietekmē ziņu lasītāju uzskatus.
1. Tehniskais noformējums;
Atslēgas vārds šai gadījumā ir teksts, un veiksme šai darba laukā balstās uz trim vaļiem – juridiskajām zināšanām, lingvistiskajām zināšanām un tekstveides prasmi jeb tekstuālo kompetenci, kā to definējis Honkongas Universitātes profesors Vijajs Kumars Batia (Vijay Kumar Bhatia).
1. Tehniskais noformējums;
Faktiski par to pašu kompetenci jau pagājušā gadsimta sākumā runā arī Arveds Švābe, formulējot, viņaprāt, obligātās prasības tiesību aktu tulkotājiem: „No katra tulkotāja jāprasa trīs lietas: 1. lai viņš pilnīgi prot oriģināla valodu, 2 . lai viņam ir speciāla izglītība tai nozarē, kurā sacerēts tulkojamais darbs, jo citādi tulkotājs to nekad nesapratīs visā pilnībā, 3. lai viņam ir vispārēja literariska izglītība vai vismaz praktiska māka savā mātes valodā, jo citādi tulkojumam nebūs nekādas literariskas vērtības.” (Švābe 1933, 276) Rediģēšanas uzdevumi un mērķi Pieņemot, ka ar minētajiem trim vaļiem viss ir vislabākajā kārtībā un tātad ir visi priekšnoteikumi sekmīgai rediģēšanai, tomēr var pārņemt samulsums, paliekot aci pret aci ar tekstu.
1. Tehniskais noformējums;
Savukārt Starptautiskās Standartizācijas organizācijas noteiktie tulkošanas standarti (ISO 17100:2015) cita starpā paredz vairākus teksta kvalitātes kontroles aspektus un definē tādus jēdzienus kā rediģēšana, pārlasīšana un korektūra. Šie standarti nosaka, ka rediģēt (to revise) nozīmē satura atbilstības pārbaudi, resp., tulkojuma salīdzināšanu ar avota tekstu, savukārt pārlasīt (to review) nozīmē lielāko uzmanību pievērst tulkotā teksta funkcionalitātei, bet veikt korektūru (proofreading) – novērst tehniskas kļūdas pirms publicēšanas.
1. Tehniskais noformējums;
Rediģēšanas uzdevumus var netieši atvasināt arī no attiecīgās iestādes prasību un ieteikumu apkopojuma jeb rokasgrāmatas – tas, kas jāievēro tiesību aktu autoriem (izstrādātājiem vai tulkotājiem), jāievēro arī redaktoriem, proti, jāpārbauda, vai rokasgrāmatas prasības ir ievērotas. (No Latvijā izdotajām rokasgrāmatām jāpiemin Valsts kancelejas 2002. gadā izdotā „Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmata” un Tulkošanas un terminoloģijas centra 2006. gadā izdotā „Tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmata”).) Īsumā var sacīt, ka rediģēšanas pamatuzdevums un pragmatiskais mērķis ir teksta kvalitātes nodrošināšana.
1. Tehniskais noformējums;
Problēmas ar to bieži sastopamas gan latviski rakstītajos, gan tulkotajos tekstos , proti, bieži vien apzīmētāju no apzīmējamā vārda šķir citi teikuma locekļi vai palīgteikums, un tā nav pieņemama prakse.
1. Tehniskais noformējums;
Vai varbūt ejam vieglāko ceļu un, aizmirstot par valodas sistēmu, sekojam likuma burtam, ne garam ?
1. Tehniskais noformējums;
Tika apzinātas arī jaunajam terminoloģijas portālam nepieciešamās funkcijas un iespējamie attīstības virzieni, par paraugu ņemot ne tikai Latvijas, bet arī ārzemju terminoloģijas resursus un tiešsaistes vārdnīcas, piemēram, “Multitran.ru”, “Wordreference.com”. (Arnicāne u. c. 2016, 15). Koncepcijas izstrādes laikā “Akadterm” un VVC terminu datubāzes lietotāji tika aicināti aizpildīt anketu ar 4 jautājumiem, kuros viņi tika lūgti ar vērtējumu no 0– līdz 10 novērtēt attiecīgās datubāzes lietošanas ērtumu, rezultātu uzticamību, kā arī to, vai meklētos terminus izdodas atrast un vai datubāzes vizuālais izskats ir apmierinošs.
1. Tehniskais noformējums;
Pozitīvu vērtējumu guva arī meklēšanas rezultātu atbilstība meklētajam. (Arnicāne u. c. 2016, 21). Arī vizuālais noformējums respondentus apmierināja: tikai 11,7 % respondentu šo aspektu novērtēja ar 4, 3 un 2 ballēm.
1. Tehniskais noformējums;