Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 1405 vienumi
Jau pirmajā tās ierakstā pausta interese un negatīva attieksme pret jauno vīrusu, izmantojot eifēmismu:. Interesanti, ka nekur nav minēts kā izpaužas saslimšana, no kā rodas.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība;
Saskaņā ar “Valodniecības pamat terminu skaidrojošās vārdnīcas” definīciju: Ī īpašvārds: V ir “vārds vai vārdkopa, kas nosauc vienu objektu, izdalot to no vairākiem pie vienas un tās pašas objektu klases piederīgajiem, piemēram, Āfrika, Zaļenieki, Jānis, Latvijas Republika, Brīvības iela. Īpašvārdus parasti raksta ar lielo sākumburtu”. Šajā publikācijā galvenokārt tiks apspriests jautājums parrakstā tiks aplūkota galvenokārt personvārdu un vietvārdu atveidie, jo ar tiem ikdienā jāsaskaras plašam cilvēku lokam, – ne tikai valodniekiem, bet arī žurnālistiem, studentiem, juristiem un citu arodu pārstāvjiem.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 3. Vārddarināšana; 4.1. Lietvārds; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Spāņu valodnieks Virhilio Moja (Virgilio Moya) savā monogrāfijā Traducción de nombres propios (tulkojumā: Īpašvārdu atveidegrāmatā “Īpašvārdu atveide” (Traducción de nombres propios) izdara ļoti trāpīgu secinājumu: “…[..] lielākā daļa kļūdu, kuras satopamas neprofesionālo tulkotāju lokā, ir saistīta ar īpašvārdu atveidi, kas piešķir šim jautājumam vēl lielāku nozīmi.” (Moya, 2000:8,, 8; tulkojums autoramans – A.P.) Par to, kā pareizi atveidot cittautu īpašvārdus latviešu valodā, varētu rakstīt ļoti daudz un gari runāt, jo šis jautājums, nodarbina ir aktuāls ne tikai mūsu prātudienās, bet arī nodarbinājis jau 19. gs. domātāju un rakstnieku prātus.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pirmais, 19. gs. beigās par to rakstījis Juris Alunāns (1853-–1912), kurš arīā galveno izvirzījadams fonētisko atveides principu, kā galveno, atveidojot svešvārdusas nosaka svešu īpašvārdu atveidi tikai ar latviešu alfabētā esošiema burtiem.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.2. Savrupinājumi; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.2. Sekundāra: vārdu secība;
Senākās normas, kas iekļautas ‘“Likumā par vārdu un uzvārdu rakstību dokumentos’”, sastopamas jau kopš 1927. gada. TŠajā likumā rakstīts: ‘“No svešas valodas ņemts vārds un uzvārds rakstāms, kā to izrunā latviešu valodā, pieliekot lokāmam vārdam un uzvārdam attiecīgu galotni.’” Tāam seko 1938. gadā pieņemtaisie Izglītības ministrijas Pareizrakstības komisijas atzinumi.
1. Tehniskais noformējums; 4. Formveidošana; 6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds; 4.4. Cita vārdšķira;
Ernests Blese 1941. gadā grāmatā ‘“Norādījumi latviešu pareizrakstībā’” iesaka krievu īpašvārdus lokalizēt:, piemēram, Ivans – Jānis, Pjotrs – Pēteris u. tml. Jāpriecājas, ka šis ieteikums neav guvais plašu atsaucību.
1. Tehniskais noformējums; 6.3. Noliegums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Taču daudzos valodniekos tšie norādījumi izraisījauši pamatotus iebildumus. Tajā skaitā varam lasītPiemēram, Latvijas PSR ZA Valodas un literatūras institūta rakstu krājuma “Latviešu valodas kultūras jautājumi” 5. laidienā R.varam lasīt Raiņa Remasa rakstu “Spāņu valodas īpašvārdu pareizrakstības normas un praksi salīdzinot” ar diezgan labi argumentētu minēto norādījumu kritiku.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 4.1. Lietvārds; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tika plānots pat pārskatīt un rediģēt L. Ceplīša Nnorādījumus, taču tas tā arī nenotika.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti;
Viņš norāda uz dīgadījumiem, kaduros prakse atšķiras no Nnorādījumos minētajiem standartiem, vai arīkuri ir pretrunā ar latviešu valodai raksturīgo izrunu (Remass 1969:, 186-–193).
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Jāmin gan Valsts valodas likumus, gan MK noteikumusi Nr. 114 “Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju”.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība;
TikaIr pārskatīti un publicēti krievu un, poļu atveides noteikumi, ungāru īpašvārdu atveides noteikumi;, ungāru, dāņu, norvēģu, zviedru un, somu, (franču –un itāļu), pēdējos gados arī portugāļu, grieķu un citu īpašvārdu atveides ieteikumi.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Pirmkārt, atveidojot īpašvārdus, jārīkojas saskaņā ar MK noteikumu 55. pantsu: “Citvalodu cilmes personvārdus latviešu valodā atveido iespējami tuvu to izrunai oriģinālvalodā, kā arī ievērojot atveides vēsturiskās tradīcijas.
1. Tehniskais noformējums; 4.1. Lietvārds; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Ja iespējami divi viena personvārda atveides varianti, izvēlas oriģinālvalodas rakstībai tuvāko variantu.” Uz to, ka spāņu valodas skaņas ne vienmēr ir iespējams precīzi atdarināt spāņu valodas skaņas ar latviešu valodas burtiem, norādīja vel Ceplītis unuši gan L. Ceplītis, gan R. Remoass.
1. Tehniskais noformējums; 2.4. Īpašvārdu atveide; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kopš Ceplīša laikiempirmo norādījumu publicēšanas spāņu valodā dažas tendences ir nostiprinājušaās, dažās irbet citas – pazudušas.
1. Tehniskais noformējums; 4. Formveidošana; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tā, piemēram, burtu kopa (jeb digrafs) ll vairāks netiek izrunāts kaā palatāls l [ʎ], bet kaā [ j] skaņa, piemēram, Valladolid [vajadolid], ir nostiprinājusies tendence x burtu x visās pozīcijās izrunāt kā [ks] : Valladolid [vajadolid], piemēram, texto [teksto].
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Burtu z un c atveides principi, kā arī burtu kopas cc, kopš L.Ceplīša laikiem atveides principi nav mainījušies. K, kaut gan R. Remoass savulaik nepiekrita tam, ka spāņu z visos gadījumos jāatveido ar latviešu [s]s, argumentējot ar nepieciešamību tuvināt latvisko formuatveidi oriģinālvalodas grafiskai formkstībai.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 2.4. Īpašvārdu atveide; 6.4. Vārdu secība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Atveidojot tādus īpašvārdus kā Zumarraga, Zamora vai Azorín varētu viņam piekrist un atveidot ar [z]z: Zumarraga, Zamora, Azorins, un tas nekādi neapgrūtinātu nekādā veidā izrunu latviešu valodā.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Un pats galvenais ir tas, ka spāņu valodā šo burtu visās pozīcijās izrunā vai kaā [s] vai kaā [Ɵ]. Ņemot vērā, ka pieturamies pievērojam vārdu atveides fonētiskāo principau un jāievēro arī vienveidības princips, ir ieteicams palikt pie L. Ceplīša varianta un atveidot toz ar [s]s visās pozīcijās.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tādēļ ir pieņemts, ka, latviskojot valsts nosaukumu, izmanto burtu kopu ks- – Meksika –, savukārt galvaspilsētas nosaukumā paliek h burts h – Mehiko pilsēta. Ņemot vērā šo informāciju, ir ieteicams sākotnēji precizēt vietvārda izrunu konkrētajā gadījumā un tad to latviskot, izvēloties burtus ks, s vai h burtus.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība;
Kā teicis A. Veisbergs, nereti aizguvums ir laba alternatīva gariem pašcilmes veidojumiem (skat. Veisbergs 2007, 138).
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;