|
Savukārt Hansa Georga Gādamera (Hans-Georg Gadamer 2.4. Īpašvārdu atveide; |
|
Franču filosofs un ideju vēstures pētnieks Mišels Fuko (Michel Foucault) patiesības tematu aplūkoja caur varas attiecību prizmu.
2.4. Īpašvārdu atveide; |
|
Var tikai piekrist Džonam Korneram (John Corner), ka reklāmas kultūras ieaušanās mediju un politikas komunikācijas attiecībās ir radījusi jaunu diskursīvo telpu, kurā ierastā pagājušā gadsimta sākuma izpratne par propagandu vairs neder.
2.4. Īpašvārdu atveide; |
|
Islāma vēstures pētnieks Hjū Kenedijs (Hugh Kennedy) atgādina, ka “nepastāv vispārpieņemts tiesisks priekšstats par to, kas ir kalifāta likumības nosacījumi,” un līdz ar to principā varētu secināt, ka “Bagdādī pretenzijas ipso facto nav nelikumīgas – pastāv vesela plejāde ar precedentiem” (Kennedy 2016, 321).
2.4. Īpašvārdu atveide; |
|
Filosofs Mart 2.4. Īpašvārdu atveide; |
|
Mūsdienu vēsturnieks un filosofs Martins Džejs (Martin Jay) jaunlaikus raksturo ar apzīmējumu “metodes fetišs”.
2.4. Īpašvārdu atveide; |
|
Ja valoda nav tikai vārdu krājums un gramatikas likumi, bet gan domāšanas forma, tad valodai, kā jau to lieliski parāda G 2.4. Īpašvārdu atveide; |
|
Mediju pētnieks Edvards Hermans (Edward Herman) un filosofs, politiskais aktīvists Noams Čomskis (Noam Chomsky) grāmatā “Veidojot vienprātību” aizstāvēja uzskatu, ka ASV plašsaziņas līdzekļi (domājams, ka tas pats attiecas uz Latviju), pakļaujoties tirgus spēkiem, nodarbojas ar pastāvošās varas sistēmas uzturēšanu un savā būtībā ir institucionālas propagandas rīki.
2.4. Īpašvārdu atveide; |
|
Var piekrist filosofa Slavoja Žižeka (Slavoj Zizek) nostājai, ka nošķīrums starp relatīvismu un absolūtismu ir vismaz problemātisks.
2.4. Īpašvārdu atveide; |
|
Vācijā sabiedrības priekšstāvju līdzdalība tiesas spriešanā tika īstenota šefenu tiesās, turklāt gan valsts tiesnešu jeb šefenu, gan zvērināto izraudzīšanās kārtība bija vienāda, uzsverot, ka tas ir goda amats. Šeit vietā būtu atgādināt, ka 1924. gadā Ēriha Emmingera (Erich Emminger, 1880–1951) reformas rezultātā zvērināto tiesa Vācijā faktiski tika likvidēta, tās vietā izveidojot jaukto iztiesāšanas modeli ar trim valsts tiesnešiem un sešiem tā saucamajiem laju tiesnešiem jeb tiesas piesēdētājiem.
2.4. Īpašvārdu atveide; |
|
Pīters Metjūss (Peter Matthews) grāmatā „Syntactic relations” norāda, ka sintaktiskie sakari patiesībā ir daudzveidīgāki, nekā tas tiek uzskatīts vienā no mūsdienu ietekmīgākajām sintakses teorijām – ģeneratīvajā gramatikā.
2.4. Īpašvārdu atveide; |
|
Reg 2.4. Īpašvārdu atveide; |
|
Kā raksta beigās secina 2.4. Īpašvārdu atveide; |
|
Tajā brīdī īpaši pastiprinājās polonizācijas procesi, un lietuviešu valodas areāls ap Viļņu un 2.4. Īpašvārdu atveide; |
|
ASV pēc latviešu valodas studiju programmas likvidēšanas Rietummičiganas Universitātē par vienīgo augstskolu, kur var apgūt visas Baltijas valodas, kļuvusi Vašingtonas Universitāte Sietlā, kur baltistikas studijas vada Guntis Šmidhens (Šmidchens).
2.4. Īpašvārdu atveide; |
|
Virkne kopīgu vārdu saista Ziemeļeiropas valodas arī ar latviešu valodu. Šis kopīgais slānis, kas sakņojas kopīgā pagātnē, jau vairākkārt ir saistījis valodnieku uzmanību. 1981. gadā tika publicēta Roberta Hinderlinga (Robert Hinderling) monogrāfija „Die deutsch-estnischen Lehnwortbeziehungen im Rahmen einer europäischen Lehnwortgeographie”, kurā tās autors pievēršas vācu aizguvumiem igauņu valodā sastatījumā ar atbilsmēm latviešu un skandināvu valodās.
2.4. Īpašvārdu atveide; |
|
Hinderlings (Hinderling) uzsver vācu valodas biežo starpnieklomu, veicinot aizguvumu ienākšanu arī no tai rietumos esošajām vai Vidusjūras baseina valstu kultūrām, tādējādi pievēršot uzmanību kultūru ietekmes ceļiem.
2.4. Īpašvārdu atveide; |
|
Diemžēl mēs piedzīvojām 2.4. Īpašvārdu atveide; |
|
Idejiskuma trūkums žurnālu “Zvezda” un “ 2.4. Īpašvārdu atveide; |