Pie aizgūtiem celmiem var pievienot ne tikai galotnes, bet arī piedēkļus: visbiežāk -īg- (piem.ēram: kreiz-īg-s, kūl-īg-s, super-īg-s, LSV), ļoti reti –arī -isk- (piemēram, forma super-īg-s interneta lietojumos pašlaik ir fiksēta apmēram 182 000 reižu, bet super-isk-s – tikai aptuveni 10 reižu).
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Uzvārda nozīme ir neskaidra. Ilmāra. Meža grāmatā šā uzvārdatā varbūtējā rašanās tiek saistīta ar poļu uzvārdu Łais, kam pamatā personvārds Lais, Leis, kas savukārt radies no viduslejasvācu lise, linse ‘kluss, maigs, mierīgs’ (Mežs 2017, 168). Šāds uzvārda Laizāns skaidrojums liekas maz ticams, jo uzvārds Łais Polijā ir reti izplatītsastopams.
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Vārdnīcas autori šo vārduto saista ar kopvalodas laiža, kam ir izdalītas vairākas savstarpēji saistītas nozīmes ar kopīgo sēmu ‘kārumnieks, gardēdis’ (ME II 415). Šāda motivējošā pazīme ir visai ticama uzvārdam. Šo hipotēzi Jānis. Endzelīns piedāvā arī vairākiem vietvārdiem ar sakni laiz-/laiž-, atsevišķos gadījumos norādot, ka vietvārda pamatā ir uzvārds (Lvv II 251).
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Lai pasvītrouzsvērtu tomēr pastāvošo distanci, sāk izplatīties arī jau 17. gs. pazīstamā uzruna vsk. 3. personā no padoto puses, piem.ēram, Monsieur, veut-il me permettre de lui faire une observation? ‘Kungs, vai viņš atļaus man izteikt piezīmi?’ (Maley 1972, 1003).
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Nereti šīs apakšgrupas personvārdi tiek darināti ar piedēkļiem, piemēram., deminutīvās nozīmes piedēkļiem -īt-, -iņ- (Mierīte, Lapiņa, Ziediņa). Šajā darbā analizēto personvārdu, kas veidodarināti no sugasvārdiem, vidū saskatāma diezgan plaša semantiskā daudzveidība.
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|